Sākuši ziedēt pirmie rudens vēstneši – virši, un tas nozīmē, ka vasaras mēneši kārtējo reizi aizjoņojuši septiņjūdžu zābakiem. Atkal man šķiet, ka daudz kas no iecerētā nav pagūts izdarīt un līdz ar skolas laika sākumu vasaras lidojumu nomainīs vāveres ritenis. Un ne jau man vienīgajai augusta beigas asociējas ar šādām izjūtām, jo, satiekoties ar savām draudzenēm, kuru bērni iet skolā, visām ir līdzīgas izjūtas. Šoreiz gan man tām līdzi nāk arī skumjas par to, ka Valkas pamatskolā un ģimnāzijā vairs nestrādās jaunais un talantīgais sporta skolotājs, arī klases audzinātājs Gints Švecs. Viņa pedagoga talantu, kā arī bērnu mīlestību un cieņu apliecināja 2013. gadā “Ziemeļlatvijas” izsludinātais konkurss “Meklējam lieliskāko skolotāju”, kurā toreizējais pamatskolas 6.b klases audzinātājs un sporta skolotājs saņēma visvairāk balsu un uzvarētāja titulu. Saprotu skolotāju, jo tiešām nav viegli diendienā “cīnīties” ar pusaudžiem un pierādīt, ka fiziskās aktivitātes ir svarīga dzīves sastāvdaļa, bet viņam tas izdevās lieliski. Manuprāt, šī skolotāja aiziešana ir spilgts apliecinājums arī tam, ka Latvijas valdība jau vairāku gadu garumā nav spējīga atrisināt pedagogu atalgojuma jautājumu. Katru gadu šis jautājums tiek mētāts kā karsts kartupelis, taču risinājuma kā nav, tā nav. Un ne jau tikai Gints ir pametis pedagoga darbu – Latvijā tādu skolotāju ir gana daudz, kuri nolēmuši dzīvē iet citu ceļu un par savu darbu saņemt cienīgu atalgojumu. To, ka situācija skolu nodrošinājumā ar pedagogiem tik tiešām ir gana nokaitēta, apliecina kaut vai sludinājumi reģionālajos laikrakstos un interneta portālos. Galu galā arī bērnu vecākiem nav vienalga, kāds pedagogs stāsies klases priekšā un mācīs dzīvē noderīgas lietas. Vai šie neko labu sološie priekšvēstneši liks aizdomāties valdībai? Šaubos, jo skolotāji ir gan gājuši piketos, gan solījuši atcelt mācību gada sākumu, taču nekas nav mainījies.
