Vakar Valkas pamatskola par godu Lāčplēša dienai rīkoja skrējienu “Es pazīstu savu pilsētu”.
Pasākuma organizatore Ingrīda Sebre pastāstīja, ka tāds skrējiens Lāčplēša dienā notiek jau trešo gadu. Tā laikā bērniem pilsētā jāatrod objekts, kas attēlots viņiem iedotajā fotogrāfijā. Lai skolēni labāk orientētos, viņiem izsniedz arī pilsētas karti. Veicina dzimtās vietas iepazīšanuSagatavot skrējienu un noteikt tā maršrutus palīdzēja arī bērnu vecāki. Viņi, kā arī pamatskolas parlamenta locekļi bija tiesneši, kuri pie objektiem atzīmēja atskrējušo komandu. Ātrākie distances veicēji būs uzvarētāji. Rezultāti gan būs zināmi 17. novembrī, kad ātrākos skrējējus nosauks un apbalvos Latvijas gadadienai veltītajā pasākumā skolā. Katrā komandā bija četri skolēni. Skrējējiem pilsētā vajadzēja atrast baznīcu, koka dzirnavas Lugažu laukumā, pieminekli Brāļu kapos un citus objektus. “Uzskatām, ka dzimtenes mīlestība sākas ar dzimto vietu, kur cilvēks dzimis un mācījies savā pirmajā skolā. Tādēļ arī šādu skrējienu rīkojam,” saka I. Sebre. Viņa piebilst, ka skrējiens nav vienīgais pasākums. “No Lāčplēša dienas līdz 18. novembrim skolā plānoti vairāki pasākumi par godu valsts jubilejai. Esam izveidojuši krustvārdu mīklu par Valkas vēsturi. Tā atrodas skolas parlamenta stendā. Atbildes bērni var meklēt līdz 13. novembrim. Savukārt 18. novembrī skolas parlamentārieši visos mācību iestādes logos un pagalmā iedegs svecītes,” stāsta I. Sebre.Pirms starta aprunājos arī ar dažiem vecākiem, kuri atnākuši palīgā organizēt skrējienu. Vecāku padomes priekšsēdētāja Lija Krūkliņa atzīst, ka šādus patriotiskus pasākumus vērtē pozitīvi. “Arī mēs, vecāki, iesaistījāmies šajā pasākumā, lai bērni redzētu, ka esam ar viņiem. Mēs stāvēsim kā tiesneši kontrolpunktos,” apliecina L. Krūkliņa. Bērni šo valsti mīlViņa pastāsta, ka arī mājās nereti ar bērniem runā par Latvijas neatkarību. “Speciāli to nedarām. Tas viss kaut kā iznāk pats par sevi. Ir jau arī lietas, ko mēs nezinām, tad palīdz internets,” stāsta L. Krūkliņa. Viņa uzskata, ka tagadējās grūtības nevar saistīt ar patriotisko audzināšanu. “Tās problēmas, kas tagad ir dzīvē, ir mūsu, pieaugušo, problēmas. Bērniem tādu nav. Viņi ir atklāti, un es skaidri redzu, ka viņi mīl šo valsti,” saka L. Krūkliņa.Andris Zunte, lai kopā ar meitu piedalītos pasākumā, bija pat mērojis ceļu no Rīgas, kur strādā. Arī viņš uzskata, ka pašreizējās dižķibeles grūtības nevar būt par iemeslu patriotisma zaudēšanai.“Mani senči vairākās paaudzēs ir bijuši cīnītāji par mūsu valsti un varbūt tādēļ man Latvija ir mīļa un tāda tā ir arī manai meitai,” atzīst A. Zunte.Paši skolēni apliecina, ka labprāt piedaloties pasākumā. “Es zinu, ka pirms daudziem gadiem šajā dienā latvieši uzvarēja vāciešus. Skrējienā piedalos pirmo reizi, bet, šķiet, tas būs interesants. Man pasākums patīk,” apliecina 7. klases skolnieks Anvars Dics. Arī viņa klasesbiedrs Mārtiņš Rudītis uzskata, ka skrējiens ir interesants un ļaus labāk iepazīt pilsētu.
