Valcēniešu iecienītā dzīvnieku dakterīte Ingrīda Vilne gadu dzīvos un strādās Skotijā.
Valcēniešu iecienītā dzīvnieku dakterīte Ingrīda Vilne gadu dzīvos un strādās Skotijā. Jau vairāk nekā pusgadu pabijusi prom no mājām, Ingrīda bieži izbaudījusi skotu cieņpilno attieksmi pret savu profesiju, jo, kā izrādās, veterinārārsts Skotijā esot otrais varenais aiz Dieva.
“Skotija ir īpaša zeme. Ja skotu nosauc par angli, var iekulties nepatikšanās,” brīdina Ingrīda. Viņa sajūsminās par skotu attieksmi pret nacionālo apģērbu. To vīrieši ģērbj dzīves svarīgākajos brīžos, arī, piemēram, ejot skatīties futbola spēli. Aizvadītā gada 1. novembrī atklāja lidmašīnu reisu Prestevika – Rīga. Ingrīda lidostā gaidījusi savus draugus un redzējusi, kā pirmā reisa pasažierus sagaida skots, ģērbies rūtainos svārciņos jeb kiltā, un pūš dūdas. Lasot skotu presi, Ingrīda pārliecinājusies, ka turienieši slavē mazo Latviju par drosmi un vienotību cīņā par savas valsts neatkarību. Vairākās publikācijās žurnālisti Latviju minējuši kā piemēru, jo arī skoti pašlaik izjūt varenās Lielbritānijas spiedienu un kontroli.
Dara to pašu, ko Latvijā, tikai bez algas
Lai Ingrīda varētu darīt to, kas viņai ir sirdsdarbs, — palīdzēt dzīvniekiem —, darbadienu viņa pavada pārtikas inspektores amatā. Tas esot neinteresants un garlaicīgs darbs, toties par to viņa saņem pienācīgu atalgojumu. Savukārt brīvajā laikā Ingrīda dodas uz privāto klīniku palīdzēt ārstēt dzīvniekus. Tur viņa strādā pēc brīvprātības principiem — bez atlīdzības, toties viņai ir iespēja no kolēģiem apgūt jaunas metodes un darboties ar jaunu aparatūru. Šo ieguvumu nav iespējams izmērīt naudas izteiksmē. Ingrīda ir priecīga par iespēju praktizēt, turklāt arī apgūt valodu vēl augstākā līmenī. Pirmo reizi izdzirdot skotus runājam angliski, Ingrīda domājusi, ka tā noteikti nav angļu valoda, jo pilnībā atšķīrusies no viņai zināmās.
“Jutos tā, it kā būtu nokļuvusi dziļā Latgalē vai pie ventiņiem,” smejas veterinārārste.
Tikai pēc kādām trim nedēļām Ingrīda sākusi saprast, ko viņai saka, jo skotu valodā ir daudz franču un gēlu valodas vārdu. Šobrīd problēmu neesot un daktere varot sarunāties bez lielām problēmām, tikai sarunu biedram esot jārunā lēnām un saprotami, reizēm sakāmais jāatkārto.
Patoloģiski mīl savus mājdzīvniekus
Skotijā ir ļoti daudz veterinārārstu, un viņu sniegtie pakalpojumi ir pieprasīti. Ingrīda piedzīvojusi, ka potenciālais mājokļa īpašnieks, uzzinot, ka viņa ir dzīvnieku ārste, attieksmi mainījis radikāli un piedāvājis īrēt dzīvesvietu uz izdevīgiem nosacījumiem.
“Lielbritānijā veterinārārsti ir īpaša cilvēku kategorija,” secina valcēniete. Parasti viesstrādniekiem dzīvesvietu atrast ir diezgan pagrūti, jo skoti ir piesardzīgi. Bijuši gadījumi, kad iebraucēji par mājvietu nenorēķinās un aizbrauc, tāpēc nākamajiem īrniekiem ir jāiztur uzticības pārbaude.
Strādājot klīnikā, Ingrīda secinājusi, ka turienieši reizēm pat patoloģiski mīl savus četrkājainos draugus. Ārste bijusi izbrīnīta par kādu klienti, kura savam sunim pieprasīja veikt DNS testu. Tas maksā pāris tūkstošus angļu mārciņu (viena angļu mārciņa ir gandrīz viens lats — I. K.).
“Testa rezultāti suņa īpašniecei būs nepieciešami gadījumā, ja viņas mīlulis pazudīs. Pēc atrašanas saimniece varēs pārliecināties, ka suns ir īstais,” skaidro Ingrīda. Viņa brīnās, ka dzīvnieka mūža nogalē saimnieki dara visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai paildzinātu viņa mūžu. Ingrīda atklāj, ka Skotijā kaķi dzīvo pat vairāk nekā 20 gadu. Iespējams, tas tāpēc, ka arī ļoti slimu dzīvnieku ārstēšanai īpašnieki velta laiku un līdzekļus. Ja saimnieks redz savam mājdzīvniekam kaut mazāko veselības problēmu, viņš uzreiz meklē speciālista palīdzību.
“Tur nevar saimniekiem stāstīt par iespēju dzīvnieku sūtīt uz labākiem medību laukiem, jo viņi nesaprot, ka dzīvniekam varbūt ir grūti,” stāsta Ingrīda.
Kaķiem un suņiem tiekot likti mākslīgie zobi, ja vajag — lietoti stipri atsāpināšanas līdzekļi, lai tikai varētu ilgāk būt kopā ar mīluli. Ingrīda secina, ka Skotijā mājdzīvnieki pēc rakstura ir mīlīgi. Klīnikā tikai viens kokerspaniels viņai esot uzrūcis un viens labi barots kaķis ieskrāpējis. Skoti labprāt mājās tur suņus, kas var ganīt aitas. Šie dzīvnieki ir līdzīgi kollijiem, tikai ar mazāku purnu. Skotijā notiek valsts mēroga sacensības, kurās suņi sacenšas cilvēka doto komandu izpratnē.
“Latvijā populārajā filmā par sivēnu Mazuli var redzēt šādas sacensības,” skaidro Ingrīda.
Ārstē arī savvaļas dzīvniekus
Lai gan Skotijā meža dzīvniekiem vispār nav trakumsērgas, Ingrīda pēc ieraduma piesardzīgi izturas pret lapsu apciemojumiem. Skotijā nav nekāds brīnums, ja lapsa ieklīst mājās. Tur neviens par to neuztraucas, jo nepastāv risks saslimt. Savvaļā vairumā dzīvo truši un pelēkas vāveres.
Skotijā gandrīz nemaz nav pamestu dzīvnieku, jo cilvēki pret šo problēmu izturas ar izpratni. Tur ir vairākas dzīvnieku patversmes, arī savvaļas zvēriem, kuras finansiāli atbalsta no valsts budžeta. Nav nekāds brīnums, ja veterinārārsts bez atlīdzības ārstē, piemēram, kraukļus un pēc tam tos izmitina savās mājās. Skotijā ir arī savvaļas dzīvnieku klīnika, kurā ārstē ežus, vāveres un citus dzīvniekus.
