Nupat ir pieņemts lēmums latvju gaismas pilij, tas ir, Latvijas Nacionālai bibliotēkai, jumtu nenoklāt ar saules bateriju paneļiem, kā tas bija sākotnēji iecerēts Birkerta projektā. Speciālisti sarēķinājuši, ka paneļu likšana uz jumta projekta kopējās izmaksas palielinās par vairāk nekā miljonu latu. Turklāt ar pašreizējām tehnoloģijām un to izmaksām šis enerģijas ieguves veids atmaksāsies tikai pēc vairāk nekā 30 gadiem. Bibliotēkai ir izglītojoša nozīme, tostarp arī par atjaunojamās enerģijas lietošanu. Visa pasaule iet šajā virzienā. Ir izstrādāti megaprojekti par saules paneļu izvietošanu tuksnešos un tā joprojām. Protams, arī oponentiem ir pragmatiski argumenti. Pašlaik paneļa viens kvadrātmetrs maksā 1250 latu, tā ir ievērojama summa. Tehnoloģijas attīstās, un neviens nešaubās, ka pēc gadiem 10 saules baterijas būs vairākkārt lētākas. Ir ierosinājumi, ka tad arī varēs atļauties uzlikt paneļus. Taču, kā zināms, nav nekā pastāvīgāka par izdarītu darbu ar domu, ka tas ir tikai pagaidām. Otra paruna vēsta, ka skopais vienmēr maksā vismaz divreiz. Principam vajadzētu būt tādam, ka visām sabiedriskajām celtnēm ir jābūt ar enerģētiski taupīgiem risinājumiem. Diemžēl mēs par šīm lietām varam tikai parunāt, nevis ietekmēt procesu. Skandināvijas valstīs jau intensīvi būvē integrētos saules paneļus un tos izmanto arī kā funkcionālu un dizainisku risinājumu, lai attīstītu radošos un mākslas kvartālus vietās, kas iepriekš bijuši salīdzinoši degradētas.
