Ingrīda Hedemarka, Valkas ģimnāzijas angļu valodas skolotāja, Jāņa Cimzes stipendijas pirmā laureāte:
Brīnos, kā varēja izstrādāt šādu skolotāju atalgojuma modeli. Nesen biju Kopenhāgenā un aprunājos ar dāņu kolēģiem skolotāju, studentu un pasniedzēju piketā pie valdības nama. Dānijas izglītības darbinieki protestē pret tādu algu modeli, kuru Latvijā pašlaik cenšas ieviest. Pašlaik Latvijā skolotāju uzskata par strādniekiem pie konveijera lentes. Diemžēl bērni nav ķieģeļi. Darbs skolā ir darbs ar cilvēkiem – ar individuālu pieeju katram audzēknim. Mūsdienās no skolotāja gaida atraktīvu un intensīvu darbu ar pozitīviem rezultātiem. Mani tik tiešām šokē jaunā atalgojuma sistēma, kādu gatavojas ieviest. Tāpat joprojām nav nekādas skaidrības par šo modeli. Arī Dānijā skolotāji pašlaik strādā ar ierobežojumu no un līdz. Diemžēl tie pedagogi, kuri savu profesionālo darbību uzsāka padomju gados, savas stundas pārstrādās, jo vairums citādāk nemaz neprot strādāt. Vai tiešām pulksten 17 tiks aizslēgtas skolas durvis un visi no tās izdzīti? Neticu. Pedagoga darba specifika prasa katru dienu rūpīgi gatavoties nākamās dienas stundām, pārdomāt tēmas, kā arī galu galā izlabot pārbaudes vai mājas darbus. Ja līdz pulksten 17 paspēju izlabot tikai piecas burtnīcas no divdesmit, tad vairāk skolotājs nedrīkst labot? Vai tas ir modelis, uz kurieni ejam? Šķiet, ka jā.Runājot par skolotāju vidējo darba atalgojumu, šķiet, ka tik tiešām skolotāji ir konveijera strādnieki. Ja valstī minimālā darba alga ir 360 eiro, bet skolotājam par slodzi pirms nodokļu nomaksas ir noteikti 420 eiro, tad par ko vispār ir runa. Jums šķiet, ka 420 eiro ir pienācīga samaksa skolotājam par šo atbildīgo darbu? No skolotāja gaida, lai viņš būtu radošs, lai iedvesmojoši strādātu, taču no kurienes lai skolotāji ņem iedvesmu, ja jācīnās par izdzīvošanu.
