Teleskopā redzēt Marsu un luterāņu baznīcas gaili, kā arī uzzināt, cik cilvēks sver uz Mēness un Saules patieso krāsu, ir iespējams, ja ciemos uzaicina mobilo observatoriju.
Teleskopā redzēt Marsu un luterāņu baznīcas gaili, kā arī uzzināt, cik cilvēks sver uz Mēness un Saules patieso krāsu, ir iespējams, ja ciemos uzaicina mobilo observatoriju.
“Šodien tas nemaz vairs nav dārgi. Pat parku sakopt iznāk daudz dārgāk,” tā par mobilo observatoriju smej Astronomijas attīstības fonda projektu vadītājs Agris Venterzutis.
Jau gandrīz trīs gadus šī automašīna pārvietojas pa visu Latviju. Tikai piezvani, un tā atbrauks arī pie tevis. Tā šoreiz mobilo observatoriju ciemos uzaicināja Smiltenes Centra vidusskolas pedagogi, lai mudinātu skolēnos interesi par astronomiju.
“Šogad projektu nedēļā vienu dienu nolēmām veltīt astronomijai, jo fizikas stundās ir daudz šādu tēmu, bet skolotājs nevar izstāstīt visu, kas bērniem interesētu, un vēl parādīt eksperimentus. Tāpēc pie mums ir atbraukuši zinoši cilvēki, kas Latvijā ir nodibinājuši Astronomijas attīstības fondu,” stāsta fizikas skolotāja Ilma Reimane.
“Skolēniem lasījām lekcijas par Saules sistēmu populārzinātniskā valodā – viegli saprotamas un uztveramas. Tika rādīti dažādi eksperimenti kā jaucas gaisma, kā cilvēki uztver pasauli un ka ne vienmēr viss, ko mēs redzam, patiesībā tāds arī ir. Jaunāko klašu skolēniem galvenokārt akcents tiek likts uz fotoattēliem, vizuālo noformējumu, jo tas visvairāk paliek atmiņā,” saka A. Venterzutis.
Protams, uzdod arī daudz jautājumu. Sarunā ar A. Venterzuti atklājās, ka jautājumu par citplanētiešiem vairs neuztver kā kuriozu, jo par viņiem jautā vienmēr. “Atnākot uz observatoriju, jaunāko klašu skolēni parasti jautā, cik liela ir Saule, vai tā neuzkritīs mums virsū, vai cita planēta neietrieksies Zemē. Bet mēs parādām attēlu, ka Saule ir tikai zvaigzne, un tādas mūsu visumā ir ļoti daudz – miljoniem, miljardiem. Būtu muļķīgi iedomāties, ka mēs esam vienīgās saprātīgās būtnes. Un Saule ir vienīgā zvaigzne, ap kuru ir planētas un uz kuras ir arī dzīvība. Tikai jautājums, kādā formā šo dzīvību mēs sastapsim,” atklāj projektu vadītājs.
Tā kā observatorijā novērojumi ir atkarīgi no laika apstākļiem un šoreiz debesis bija apmākušās, teleskopā varēja redzēt tikai luterāņu baznīcas gaili. Ja debesis ir skaidras, tad var lūkoties uz Sauli, vakarā vērot planētas, galaktikas un Mēnesi.
“Diena bija izdevusies, jo tēmas tiešām ļoti saistošas. Sen nebijām par to runājuši fizikas stundās. Lekcijās uzzināju to, ka Plutons vairs nav planēta. Priecājos, ka mūsu klase pašā vakarā teleskopā varēja redzēt ne tikai baznīcas gaili, bet arī Marsu,” par redzēto stāsta 12. klases skolniece Lāsma Medne.
Šī mobilā observatorija tiešām ir vienīgā Eiropā un viena no nedaudzajām pasaulē. Šādas idejas pirmsākumi meklējami Japānā. “Tagad ir tā, ka dažādas astronomijas organizācijas par mums brīnās, jo šis ir diezgan unikāls projekts. Patiesībā no malas izskatās, ka te nekā sarežģīta nav, bet tas viss ir ļoti komplicēti. Latvijā esam pirmie, un par mums ir izrādīta liela interese, tāpēc vēlamies izveidot publisko observatoriju,” atklāj Astronomijas attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Eihvalds.
