Ar paveiktā prezentāciju vakar Smiltenes ģimnāzijā noslēdzās 6. – 9. klašu skolēnu projektu dienas “Ražošana un patēriņš Smiltenes pilsētā”. Projektu dienās klases izpētīja 19 Smiltenē strādājošus uzņēmumus un iestādes.
Ar paveiktā prezentāciju vakar Smiltenes ģimnāzijā noslēdzās 6. – 9. klašu skolēnu projektu dienas “Ražošana un patēriņš Smiltenes pilsētā”.
Projektu dienās klases izpētīja 19 Smiltenē strādājošus uzņēmumus un iestādes.
Sāk ar tuvāko apkaimi
Uzņēmēji un dažādu profesiju speciālisti arī paši ieradās ģimnāzijā un ceturtdien preses konferencē atbildēja uz skolēnu jautājumiem saistībā ar viņu profesijām un izglītību.
“Mūsu klase pētīja Smiltenes pienotavu,” pēc preses konferences “Ziemeļlatvijai” stāsta Justīne Āboliņa un Justīne Dāme no ģimnāzijas 6.a klases. “Projektā interesantākais bija iet uz pienotavu un visu apskatīt. Uzzinājām, kā no piena ar interesantiem darbarīkiem gatavo sieru un citus produktus .”
Abas Justīnes spriež, ka tādas projektu dienas palīdz nākamās profesijas izvēlē. “Mēs vēl nezinām, par ko gribam kļūt nākotnē, taču tagad uzzinājām, kādās skolās var mācīties.”
Skolēniem mūsdienās ir grūti izvēlēties savu nākamo profesiju, tāpēc vajadzīgas šādas projektu dienas, uzsver Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece projektu darbā Velga Blaua.
“9. klasē skolēni bieži vien neizprot, kas viņus interesē, nesaprot, ka profesijas izvēle ir nopietna lieta, tāpēc mēs rīkojām tieši tādas projektu dienas,” stāsta V. Blaua. “Nākotnē gribam aptvert arī Smiltenes novadu, taču vispirms pētām pilsētu. Skolēniem jāiepazīst tuvākā vieta, lai zinātu, kādi šeit ir uzņēmumi un kādas profesijas te ir vajadzīgas.”
Projektu atzīst par labu ideju
Ģimnāzijas 6. – 9. klašu skolēni pētīja uzņēmumus, kuri specializējušies: pārtikas ražošanā un tirdzniecībā (“Rozīte – H”, “Madara ’89”, “Smiltenes piens”); ceļu būvē, remontā un uzturēšanā (“8CBR”, 7. ceļu pārvalde); tūrismā un apkalpojošā servisā (viesnīcas “Park Hotel Brūzis”, “Kalnaligzda”, “Oāze” un Smiltenes tūrisma informācijas centrs); autoservisā (“Dzērvenīte”, “Tinda C”); ārstniecībā (Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, “A. Kupriša veterinārā prakse”); apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā (“Balta”, BTA), kā arī plašsaziņas līdzekļus (Smiltenes televīzija, laikraksts “Ziemeļlatvija”); Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteni un Unibankas Smiltenes filiāli.
“Kad atnāca skolēni, rādījām viņiem, kā mēs dzīvojam, kādas mums ir telpas, kādas — automašīnas un papildaprīkojums,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters. “Bērni jautāja, kur jāmācās, lai kļūtu par ugunsdzēsēju, taujāja, kādas ir iespējas redzēt reālu darbu. Interese bija ļoti liela, taču pateikt, ka kāds no viņiem vēlāk kļūs par ugunsdzēsēju, ir ļoti grūti. Dzīve rādīs.”
Smiltenes ģimnāzijas projektu dienas “Ražošana un patēriņš Smiltenes pilsētā” J. Šepters atzīst par ļoti labu ideju. “Ja katru gadu bērnus šādi informētu par profesijām un darba iespējām Smiltenē, varbūt viņi pēc mācību iestāžu absolvēšanas atgrieztos dzimtajā pusē.”
Vēlas, lai absolventi atgriežas
Tas ir viens no ģimnāzijas izglītības politikas mērķiem — veicināt sabiedrībā procesu, lai jauni, izglītoti, inteliģenti cilvēki pēc studijām augstskolā atgrieztos dzimtajā pusē, veidotu jaunus uzņēmumus vai strādātu jau esošajos, uzsver skolas vadība.
V. Blaua uzskata, ka šīs projektu dienas ir izdevušās. “Ja sākumā varēja nojaust, ka skolēnus uzdevums ne īpaši interesē, tad vēlāk veidojās pavisam citādāka situācija. Pēc viesošanās darbavietās skolēni ļoti jauki izteicās par uzņēmumiem, tur redzēto un sastaptajiem cilvēkiem.”
