Strenču novada vidusskola jaunajā 2018./2019. mācību gadā 1. klasē uzņēmusi vairāk pirmklasnieku, nekā sākotnēji plānoja, – mācības Strenčos uzsākuši 17 pirmīši gaidīto 10 bērnu vietā.
Tas ir apliecinājums tam, ka Strenčos un pilsētas apkārtnē dzīvo jaunas ģimenes, kuras, neraugoties uz ikdienas dzīvi kustībā, piemēram, darbu Valmierā, novērtē vietējās skolas piedāvātās izglītības kvalitāti un izvēlas to savām atvasēm, atzīst Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala.
Pirmo gadu
bez vidusskolas klasēm
Šajā mācību gadā Strenču novada vidusskolā mācās pavisam 193 audzēkņi (Strenčos – 135, izglītības iestādes filiālē Sedā – 58, turklāt sedēniešiem, kuri mācās 8. un 9. klasē, atsevišķas mācību stundas, piemēram, fizika, ķīmija, vizuālā māksla, sports pāris reižu nedēļā notiek arī skolā Strenčos).
Daudz skolēnu Strenčos ir sākumskolas posmā, par to skolai prieks, jo izglītības iestāde ir apdzīvota, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais mācību gads, kad Strenču novada vidusskolā vairs nav izglītojamo, kuri iegūtu vidējo vispārējo izglītību 10.-12. klašu grupā.
Kaut arī izglītības iestāde saglabā savu līdzšinējo nosaukumu, faktiski tajā ir tikai 1.–9. klase.
“Skolēnus 10. klasē šajā mācību gadā neuzņēmām, jo skaita ziņā tas nebija iespējams,” skaidro D. Gaigala. Proti, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem no 2018. gada 1. septembra novadu vidusskolās 10. klases atvēršanai Strenču skolas gadījumā nepieciešamais minimālais skaits ir 12 skolēni 10. klasē vai 33 skolēni 10.–12. klasē. Par to, vai skolai mainīt nosaukumu, perspektīvā būs jālemj Strenču novada domei.
Taču, neraugoties uz Latvijas mazo novadu problēmu – izglītojamo skaita sarukumu vidusskolas posmā, D. Gaigala uzsver, ka Strenču novada vidusskolai ir pamats pašapzinīgi apgalvot, ka tā skolēniem sniedz kvalitatīvu izglītību, proti, izglītības kvalitātes rādītāji attiecībā uz 12. klasi ir vieni no labākajiem šajā Vidzemes reģiona teritorijā. Visi septiņi 2017/2018. mācību gada Strenču vidusskolas 12. klases absolventi studē, turklāt vairākums iekļuvuši augstskolu budžeta vietās.
Paver logu uz pasauli
Strenču novada vidusskolā Strenčos mācās ne tikai vietējie bērni, bet arī skolēni no tuvas un tālas apkārtnes: Jērcēnu, Plāņu un Trikātas pagasta, Sedas, arī no Ēveles. Viņus uz skolu un pēc tam uz mājām bez maksas izvadā Strenču novada domes autobuss.
“Pašvaldībai ir, ko turēt. Visu cieņu! Pateicamies par šādu atbalstu, tāpat par iespēju skolēniem braukt motivētās mācību ekskursijās. Esam iesaistījušies, piemēram, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” “Mamma daba” projektos,” stāsta D. Gaigala.
Lai sniegtu saviem skolēniem plašāku redzējumu uz pasauli, Strenču novada vidusskola iesaistās starptautiskos daudzpusējās skolu partnerības projektos izglītībā, un tādu šajā mācību gadā ir pat trīs. Tiek turpināts Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas “Erasmus +” projekts, kura partnerskolas ir Polijā, Rumānijā, Beļģijā. Jau oktobrī seši skolēni un divi skolotāji dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz ārzemēm, kas skolai būs trešā ārvalstu vizīte minētajā projektā. Ir vēl divi jauni starptautiski projekti. Tāds ir jau pieminētās programmas “Erasmus+” projekts ”European Wellbeing” skolēniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kura dalībvalstis ir Latvija (pārstāve – Strenču novada vidusskola), Vācija, Nīderlande un Īrija. Projekta tēmas ir garīgā veselība, komunikācija, sociālā atbildība un kultūra.
Otrs jaunais projekts ir Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas “Nordplus Junior” projekts ”School as a Community Builder” 7.-9. klasēm, kurā Strenču skolai partnerskolas ir Dānijā un Lietuvā. Projektā iesaistītie skolēni būs atbildīgi par ideju izstrādi un īstenošanu, kā projektā iesaistītās skolas padarīt par vietējās sabiedrības piesaistīšanas centru, izveidojot skolās jaunas tradīcijas, vai aktīvi piedaloties vietējās sabiedrības dzīvē.
Savukārt Strenču novada vidusskolas 3. klase ir uzņemta Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase”. Tas nozīmē, ka Strenčos trešklasniekiem nedēļā būs piecas sporta stundas, proti, klāt nākušas trīs fakultatīvās sporta nodarbības. Šīs stundas viņiem vadīs skolas jaunā sporta skolotāja smilteniete Rebeka Laure. Viņa ir arī sporta skolotāja 3.-9. klasei Strenču novada vidusskolas Sedas filiālē.
Rebeka studē neklātienē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā programmā “Sporta zinātne” 2. kursā, lai iegūtu florbola treneres un sporta skolotājas kvalifikāciju. Strenču novada vidusskola ir jaunietes pirmā darbavieta. “Ziemeļlatvija” vairākkārt jau rakstījusi par Rebeku saistībā ar sasniegumiem florbolā. Tagad Rebeka Laure ir Latvijas sieviešu florbola izlases spēlētāja.
Sedā vecāki izvēlas valsts valodu
“Nosauktie vēl nav visi projekti, kuros piedalās mūsu skola,” uzsver D. Gaigala. “Sākumskolas posmā aktīvi turpinām individuālo kompetenču projektu īpaši talantīgiem bērniem. Tajā no 1. klases iekļauta agrīnā datorika, robotika, drāmas metode, publiskā runa, papildu sporta stundas un modelēšana. Turpinām karjeras projektu sadarbībā ar Kocēnu izglītības pārvaldi un Rubenes pamatskolu. Arī šajā mācību gadā reizi nedēļā skolēni brauks uz peldēšanas apmācības nodarbībām Valmierā, un tagad tās notiks jaunajā peldbaseinā. Iespēju, ko piedāvājam, ir daudz, bet bieži rodas situācijas, kad to ir vairāk, nekā bērni vai ģimenes vēlas paņemt pretī, un tas ir mazliet sāpīgi. Piemēram, veselības projektā, kas paredz profesionāla fizioterapeita nodarbības mūsu skolā, ir trīs grupas, bet reāli pašreiz nespējam tās nokomplektēt. Varbūt tāpēc, ka jāiesaistās arī ģimenei, proti, ir nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums, lai fizioterapeits zinātu problēmu, ar ko strādāt,” piebilst Strenču novada vidusskolas direktore.
Visos projektos skola iesaista arī savu Sedas filiāli. Jaunajā mācību gadā Sedas skolā ir pieci pirmklasnieki. “Kādreiz Sedā mācījās pat 500 skolēnu, tad 300, tad 200, līdz viņu skaits šajā mācību gadā sarucis līdz 58,” “Ziemeļlatvijai” teic Strenču novada vidusskolas Sedas filiāles vadītāja Svetlana Zaharova.
1. un 3. klase Sedā ir apvienota, 7. klases šajā mācību gadā tur nav vispār. Kaut arī Sedā ir daudz jauno ģimeņu, S. Zaharova ievērojusi kādu tendenci, proti, gana daudzi vecāki Sedas skolā īstenotās bilingvālās izglītības vietā, kad mācību un audzināšanas process tiek organizēts vienlaikus dzimtajā un valsts valodā jau sākumskolas un pamatskolas posmā izvēlas sūtīt savus bērnus uz Strenču skolu, kur mācības notiek valsts valodā.
“Mēs dzīvojam Latvijā, un visi grib saviem bērniem labu izglītību. Sedā nav vides, kur viņiem trenēties runāt latviski. Mājās ģimene runā krieviski un bērnam ir grūti iemācīties latviešu valodu,” atzīst S. Zaharova.
Bez skolas ciems pamirst
Sedēnieši var priecāties, ka viņu pilsētā skola ir, jo, piemēram, Strenču novada Plāņos pēc pamatskolas slēgšanas skolēnu čalu un rosības pietrūkst. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tagad ciems ir pamiris. Sezonas laikā vēl cauri Plāņiem izbrauc lauksaimniecības tehnika, bet citādi ir klusums. Skola bijusi tā, kas ciematā uzturēja rosību un dzīvību.
Taču vietējie arī spriež, – var jau teikt, ka vajag skolu, taču Plāņos nav, kam tajā iet. Pirms skolas slēgšanas tajā mācījās tikai 15 skolēni. Plāņos ļoti trūkst darba vietu, ģimenes ar bērniem ciematu pamet darba meklējumos, un tagad, kad šeit nav izglītības iestādes, aizbraucēju kļūst vēl vairāk.
Tie daži bērni, kuri Plāņos palikuši, mācās gan Strenčos, gan Smiltenes vidusskolā, gan Bilskas pamatskolā.
