“Deputāti, mēs esam uzrakstījuši jaunu vēsturi!” trešdien domes sēdē klātesošos Smiltenes novada deputātus uzrunāja Smiltenes novada mērs Gints Kukainis.
Ar balsu vairākumu (deviņi klātesošie deputāti “par”, viens atturējās) tika nolemts mainīt reorganizētās Smiltenes vidusskolas nosaukumu uz “Paula Līvena Smiltenes vidusskola” un izmaiņas saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Firsta vārdā saredz
Smiltenes atpazīstamību
Visticamāk, ministrija apvienotajai skolai Līvena vārdu apstiprinās. Arī vairākums domes deputātu savas kolēģes, reorganizētas Smiltenes vidusskolas direktores Ilzes Verginas priekšlikumu atzīst par labu, vienīgi deputāts Ivars Ādamsons sēdē kolēģei uzvaicāja, kāda tad ir Paula Līvena saistība ar skolu?
“Zaļā gaisma” nozīmē to, ka 2016./2017. mācību gada 1. septembrī skolēni sāks mācīties Paula Līvena Smiltenes vidusskolā, kas šādi nosaukta par godu Smiltenes muižas īpašniekam, baltvācietim firstam Līvenam (1875. – 1953. gads).
Jau rakstījām par Smiltenes novada domes lēmumu apvienot Smiltenes ģimnāziju, Centra vidusskolu un Trīs pakalnu sākumskolu, izveidojot vienu modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu vispārējās izglītības iestādi no 1. – 12. klasei. Jaunā skola darbu uzsāks 1. augustā.
Pašvaldība saņēma skolas direktores I. Verginas priekšlikumu par šās jaunveidojamās izglītības iestādes nosaukuma maiņu no Smiltenes vidusskolas uz Paula Līvena Smiltenes vidusskolu, ņemot vērā firsta Paula Līvena ieguldījumu Smiltenes pilsētas attīstībā.
Priekšlikumu jau iepriekš atbalstīja Smiltenes novada domes Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komiteja. Trešdien “zaļo gaismu” nosaukuma maiņai deva arī vairākums domes sēdē klātesošo Smiltenes novada deputātu. Atturējās deputāts, Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Ivars Joksts. Viņš iepriekš bija ticies ar saviem vēlētājiem, kuri ir pret skolas nosaukšanu Paula Līvena vārdā.
“Tāpēc balsojumā atturējos, un arī mans uzskats ir līdzīgs. Varbūt šobrīd Paulam Līvenam tiek pievērsts par daudz uzmanības. Piemēram, viņam būs piemineklis. Protams, Smiltenei vajag atpazīstamību, ar ko iziet Latvijā. Varbūt tādu leģendu arī vajag. Skatīsimies, kā izdosies,” savu viedokli “Ziemeļlatvijai” pauž I. Joksts.
Pietrūka publiskas diskusijas
I. Vergina skaidro, ka ideja par jaunās skolas paplašinātu nosaukumu nāk no pašiem skolēniem un daudzi uzrunātie jaunieši izglītības iestādes nodēvēšanu Paula Līvena vārdā vērtē atzinīgi. “Iesniegumu rakstīju, domādama par to, ka mēs veidojam jaunu skolu, kurai jābūt ar savu īpašu redzējumu izglītības sistēmā kopumā. Nosaukums “Smiltenes vidusskola” reiz jau bijis (tā iepriekš dēvēja tagadējo Smiltenes ģimnāziju – redakcijas piezīme) un tā būtu atgriešanās atpakaļ vēsturē. Taču mēs veidojam jaunu izglītības iestādi no atsevišķām skolām. Mums būs jauns karogs, jauna himna un citas jaunas lietas,” kolēģiem sēdē skaidroja I. Vergina.
Paula Līvena piemiņas saglabāšana, ierakstot tieši firsta vārdu skolas nosaukumā, esot saistīta ar viņa kā savā ziņā apgaismības nesēja devumu Smiltenes attīstībā un Smiltenes ekonomiskajā, uzņēmējdarbības un inženierzinātņu uzplaukumā. “Līdzi veidoja arī skolu, jo skola nav atrauta no kopuma,” uzsver I. Vergina.
Domes sēdē viņa gan atzina, ka varbūt par maz bijusi publiskā diskusija par jaunveidojamās skolas nosaukumu, jo parādījušies arī citi varianti, piemēram, Smiltenes apvienotā vidusskola, Smiltenes Pakalnu vidusskola, Smiltenes Kārļa Kundziņa vidusskola (K. Kundziņš bija sava laika ievērojams Smiltenes draudzes mācītājs, dzimis 1850. gadā, miris 1937. gadā – redakcijas piezīme).Tomēr deputāti, arī domes priekšsēdētājs Gints Kukainis tos visus atlika malā par labu nosaukumam “Paula Līvena Smiltenes vidusskola”.
“Pauls Līvens viennozīmīgi ir personība, par kuru mums, smilteniešiem, ir lepnums, un kurš mūsu pilsētā atstājis ļoti spilgtas pēdas, ko vēl šobrīd varam redzēt un baudīt. Viņš bija baltvācietis, taču ļoti novērtēts baltvācietis smilteniešu acīs,” norāda G. Kukainis.
“Ziemeļlatvija” uzklausījusi arī jauniešu viedokļus, kuri atbalsta šo domes lēmumu, piemēram, “foršs nosaukums, personīgāk skan”.
Tomēr lēmums, kā saukt Smiltenes jauno skolu, ir tik atbildīgs, ka to vajadzētu ļaut izlemt visiem novada iedzīvotājiem un uzklausīt arī vairākus nozares ekspertus, kas šoreiz nav noticis.
VIEDOKĻI
Emīls Kalējs, smiltenietis, Smiltenes Centra vidusskolas absolvents, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 3. kursa students:
– Lēmumu nodēvēt skolu par Paula Līvena Smiltenes vidusskolu vērtēju kā absurdu. Firsts Līvens kā muižas īpašnieks Smiltenes attīstībā ir devis lielu ieguldījumu. Ar viņa atbalstu Smiltenē ir tapusi Baltijā pirmā un tolaik modernākā hidroelektrostacija, slimnīca, infrastruktūra. Taču nekad nebiju dzirdējis un lasījis, ka viņš izveidojis arī skolu. Vai tikai mēs Paula Līvena vārdu nesākam izmantot kā vecu lupatu? Nevajag lēkt augstāk par savu galvu. Drīzāk esmu par to, ka jauno skolu nosauktu par Smiltenes novada vidusskolu.
Andris Klepers, Smiltenes vidusskolas absolvents, Vidzemes augstskolas tūrisma virziena docents:
– Man nav galīgas atbildes, kā vērtēt šo lēmumu. Tam ir stiprās puses, taču ir arī izaicinājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes. Kā personība Pauls Līvens ir ļoti daudz devis Smiltenes attīstībai. Par to šaubu nav. Taču Līvenu dzimtas saknes saistās ne tikai ar Smilteni, bet arī ar Mežotni, Krimuldu un citām vietām, un šo visu lielo baltvāciešu dzimtu nevar attiecināt tikai uz Smilteni. Smiltenes muižu Paulam Līvenam uzdāvināja 18 gadu vecumā, un jau tad firsts sāka domāt, kā paveikt lielas lietas. Tas ir jauna cilvēka viedums, vietas patriotisms, plašs redzējums. Vairākumam mūsdienu jauniešu ir, par ko aizdomāties. Taču jāņem vērā, ka Pauls Līvens cēlies no baltvāciešu dzimtas, viņa izglītības saknes ir Pēterburgā, un Smiltenes skola viņam neko nav devusi. Viņš ir devis smilteniešiem. Tās ir šā lēmuma atbildāmās puses. Tad vēl ir jautājums, vai ir izvērtētas visas personības ar nozīmīgu devumu Smiltenes attīstībā, piemēram, jaunlatvieši vai Smiltenes pirmās skolas idejas veidotāji ar savu gara gaismu, pirms izlemt, kuru no šīm personībām izcelt visvairāk un kuras vārdā nodēvēt skolu. Līvenam jau ir piemiņas plāksne pie Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas. Līvena vārdā var nosaukt parku, kurā atradās pēc viņa iniciatīvas būvētā hidroelektrostacija, vai veidot citus pilsētvides akcentus. Nešaubīgi Paula Līvena vārdam Smiltenē ir piešķirama lielāka vieta, nekā tikai piemiņas plāksne, bet, vai tas jāsaista tieši ar skolu, tas būtu plašāk apspriežams.
Kārlis Anitens, Smiltenes vidusskolas absolvents, režisors, dramaturgs, treneris:
– Manuprāt, firsts Līvens daudz izdarījis Smiltenes labā un ielicis gruntīgu pamatu. Daudz kas no tā godam kalpo mūsdienās. Tāpēc šāds skolas nosaukums varētu būt labs simbols. Izglītība ir nozīmīgs pamats cilvēka dzīvē. Un nav tā, ka no mums, smilteniešiem, nekas nesanāk. Kaut kas jau sanāk.
UZZIŅAIAptaujaKāds nosaukums būtu jādod jaunizveidotajai Smiltenes skolai?Smiltenes vidusskola – 111 balsisSmiltenes novada vidusskola – 117Paula Līvena Smiltenes vidusskola – 139Cita atbilde – 10Nobalsojuši 377 (līdz 26. maijam pulksten 12.45) Avots – www.ziemellatvija.lvPar firstu Paulu LīvenuSmiltenes muižas īpašnieks (1875. – 1953. gads). Jau studiju gados P. Līvens sastādīja Smiltenes pilsētas plānu, dalīja muižas zemi gruntsgabalos un domāja, kā likt lietā iegūtās zināšanas. Ieguvis Pēterburgas Politehniskā institūta inženiera diplomu, jaunais firsts 1899. gadā ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi. Īsā laikā tapa Smiltenes pilsētai nozīmīgas būves: kokzāģētava pie Tiltlejas ezera, elektrostacija, slimnīca, šaursliežu dzelzceļš. Ātri iemācījies runāt latviski, viņš interesējās par smilteniešu dzīves apstākļiem. Firsts, piepalīdzot baznīcai, dāvāja jaunu ēku 40 nespējniekiem. Firsts bijis dižciltīgs ne tikai pēc izcelsmes, bet arī pēc cēlā gara un humānās darbības. Līdzcietība un žēlastība viņam bijušas īpaši tuvas. Krievijas – Japānas kara laikā firsts izveidoja brīvprātīgo vienību un pārvietojamo lazareti un devās snieg palīdzību Mandžūrijas kaujas laukos ievainotajiem.Kad Latvijas valsts ieguva neatkarību, firsts ar ģimeni emigrēja uz Angliju. Miris Londonā. Atvadu brīdī tika izpildīta viņa vēlēšanās – dvēseles aizlūgumu noturēja latviešu valodā.
(Saīsināti no Jura Zušmaņa grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi”)
