Lauku skolu nākotne ir aktuāla un plaši apspriesta tēma. “Ziemeļlatvija” devās uz Smiltenes novada Bilskas pamatskolu, lai noskaidrotu, kā tur klājas mācību procesā un kāds ir skolas kolektīva skatījums.
Bilskas pamatskola ir piedzīvojusi daudz uzlabojumu, sākot ar skolas siltināšanu, logu nomaiņu, līdz pat telpu paplašināšanai. Skola ir krāšņi dzeltenos toņos. Mērojot ceļa posmu Smiltene-Valka Bilskas skolu var redzēt pa gabalu. “Mums skola ir kā pagasta dzīvība, uzskatu, ja Bilskā nebūtu skolas, tad pats pagasts liktos nedaudz pamests un vienmuļš. Kopš Bilskā vairs nav kultūras nama, visi pasākumi notiek skolas zālē,” stāsta Bilskas pamatskolas skolotāja Laura Brikmane.
Pedagogi meklē dažādas alternatīvas iespējas, lai savu skolu padarītu atšķirīgu no pārējām, lai tā ir unikāla. Skolotājiem ir dažādas idejas, kā varētu mainīt skolu, bet tam visam ir nepieciešami līdzekļi un liels darbs.
“Mums ir ideja, ka bērni lielāko daļu mācību stundu varētu pavadīt pie dabas, piemēram, dabaszinības vai zīmēšanas stundas. Tā būtu iespēja bērniem vairāk sevi pilnveidot, meklējot atbildes dabā, nevis klausīties neskaitāmas stundas skolotājas stāstījumā par kādu konkrētu tēmu. Tas ne tikai pašiem bērniem būtu interesantāk, bet arī skolotājiem. Domāju, ka, darot praktiskas lietas, bērniem atmiņā paliktu vairāk informācijas. Par bērnu piesaistīšanu un mācīšanu caur dabu mūs pamudināja Līga Krūmiņa-Krīgere (folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja). Viņas bērni sāka mācīties mūsu skolā, un līdz ar to viņa ierosināja mūs apsvērt tādu domu kā stundas dabā. Lai gan, jāatzīst, šāda veida stundas pedegogiem prasītu daudz lielāku sagatavošanos,” savās domās dalās L. Brikmane.
Pamazām šī ideja par bērnu mācīšanu caur dabu tiek īstenota, lai gan viss ir tikai sākuma procesā. Netālu no skolas tiek veidota komposta kaudze, ko vēlāk, iespējams, pārveidos par siltumnīcu, kur bērniem būs iespēja audzēt dažādus augus un arī apgūt zināšanas. Ir arī ideja par zemes uzrakšanu netālu no skolas, kur arī būtu iespējams audzēt dažādus augus vai puķes. “Formulas un teoriju māca visās skolās, bet, vai bērniem tiek iemācītas dažādas sadzīves lietas, ir cits jautājums. Mūsu mērķis būtu nedaudz vairāk bērnus sagatavot reālajai dzīvei,” informē skolotāja Laura.
Apmeklē vasaras skolu
Vēl Bilskas pamatskolai ir ideja par vasaras skolu. Aizvadītajā gadā bērniem bija iespēja piedalīties skolotāju veidotā projektā “Vasaras skola”. Maijā, beidzoties mācībām, skolēniem trīs dienas bija iespēja pavadīt skolā. Bet šīs dienas nebija saistītas ar oficiālu mācīšanos, tas bija pavisam savādāk. “Mēs ar bērniem pavadījām, var teikt, visu dienu no rīta līdz pēcpusdienai. Šajā projektā piedalījās visi skolas skolēni un arī skolotāji, kuriem bija vēlme un interese. Mēs paši gatavojām ēst, bērni mizoja kartupeļus, cepām plātsmaizes, strādājām, braucām ekskursijā, tas bija ļoti foršs pasākums. Mēs sakopām Bilskas ezermalu, ravējot niedres, pensionāriem palīdzējām krāmēt malku un darījām dažādus darbus skolas teritorijā, vārdu sakot, uzlabojām Bilskas pagasta dzīvi, kā vien mācējām. Tā mēs bērniem dodam dzīves pieredzi un praksi, lai viņi saprastu, ka nekas netiek pasniegts jau gatavs, viss ir jānopelna un jāsagādā pašam. Pēc labi padarīta darba visiem pienācās kāda balviņa. Mūsu balva bija ekskursija Smiltenes novada ietvaros, braucām uz Smiltenes baznīcu, apciemojām lauksaimnieka Kaspara Putrāļa saimniecību. Bērniem tiešām ļoti patika tās trīs dienas, ko pavadījām visi kopā. Protams, būtu bijis vēl patīkamāk, ja varētu šīs dienas pavadīt ar nakšņošanu. Šogad vasaras skola būs daudz ilgāk un, iespējams, ar nakšņošanu, ja būs iespēja iegūt nedaudz vairāk finansiālo atbalstu,” stāsta L. Brikmane. Vasaras skolas laikā bērni ar skolotāju palīdzību apgleznoja skolas ēdamzāles sienas un krēslus. Šobrīd ēdamzāle ir iekārtota ļoti mājīgi un patīkami.
Alternatīvās stundas
saliedē bērnus
Pirmajām četrām klasēm pirmdienas sākas ar stundu, kas saucas rīta aplis. “Šāda nodarbība ir izveidota, lai bērni savā starpā tuvinātos, spētu uzklausīt viens otru un dalītos savās jūtās un emocijās. Pirmdienas rītā nākot klasē, bērni jau ir sastājušies aplī un sadevušies rokās. Tādā veidā viņiem mainās attieksme vienam pret otru. Šajā nodarbībā ir iespēja pastāstīt, kā viņi jūtas, kas aktuāls ir noticis pa brīvdienām. Ir bērni, kas, piemēram, brīvdienās ir bijuši zoodārzā, un viņi vēlas to pastāstīt pārējiem, tā ir iespēja dalīties savos priekos un bēdās. Rīta aplī nevienam netiek uzspiests stāstīt kaut ko, tas viss ir pēc pašu bērnu vēlmēm, ja negrib runāt un stāstīt, viņš vienkārši var uzklausīt citus,” informē Laura.
Skolas tradīcijas priecē
jaunpienācējus
Bilskas pamatskolai gadu gaitā ir izveidojies prāvs skaits tradīciju. Dzejas dienas parasti tiek organizētas sadarbojoties ar Bilskas pagasta bibliotēku. Pamatskolai ir laba sadarbība ar bibliotēku, bērni tiek mudināti piedalīties dažādos konkursos un pasākumos. Drīzumā ir paredzēts pasākums par godu Vitauta Ļūdēna 100 gadei. Sadarbībā ar bibliotēku skolas zālē būs izlikti zīmējumi un dzejoļi, būs arī muzikāli priekšnesumi. Kā tradīcija Bilskas skolā ir Sveču nedēļa, ar skolotāju palīdzību bērniem ir iespēja liet un veidot sveces. Daudzu gadu gaitā neatņemama tradīcija ir Miķeļdienas pārgājiens. “Manuprāt, šāda veida pasākums ir tikai mūsu skolā,” pieļauj L. Brikmane. Pārgājiens tiek organizēts vietējā mežā, tur ir izveidotas takas. Skolas 9. klases audzēkņi visa pārgājiena garumā ir izdomājuši dažādus uzdevumus, ar kuriem jātiek galā pārējiem skolēniem, lai varētu veiksmīgi nonākt atpakaļ skolā. Pēc pārgājiena pagalmā tiek apspriesti piedzīvojumi un vārīta zupa, kopīgi ieturot pusdienas. “Bērniem, kuri uz Bilsku ir atnākuši no Smiltenes un Plāņu skolām, pārgājiens liekas kaut kas ļoti savdabīgs un nebijis. Reizēm jau mums, skolotājiem, šķiet, ka varbūt vajadzētu šo tradīciju izņemt no saraksta, bet bērniem ļoti patīk. Kamēr vien audzēkņiem būs interese un patika, tikmēr organizēsim pārgājienu,” stāsta Laura. Iespējams, par tradīciju kļūs erudīcijas konkurs “Es mīlu tevi, Latvija!”. “Šajā mācību gadā uz Latvijas dzimšanas dienu izmēģinājām šo erudīcijas konkursu, veidojām to identisku kā televīzijā. Bērniem bija interesanti meklēt pilsētas kartē, minēt vecvārdus un mīklas,” stāsta Laura. Gaidīts pasākums skolā ir Ziemassvētki, jo tieši tad bērni kopā ar skolotājiem gatavo teātra uzvedumu. “Tuvojoties svētkiem, skolēni jau sāk rosīties, jo visi vēlas piedalīties. Tad es katram cenšos atrast kādu lomu, kopumā sanāk, ka piedalās visa skola. Tas ir tāds sirsnīgs pasākums, protams, vecāki grib redzēt savu bērnu, un bērni grib parādīt, ko ir iemācījušies,” uzsver Laura.
Vecāki kā skolotāji
Apmēram divus gadus Bilskas skolā ir izpalikuši pasākumi kopā ar vecākiem. “Visiem ir savi darbi, ikdiena aizrit lielā steigā, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir izpalikuši kopīgi pasākumi, bet pamazām cenšamies šo tradīciju atgriezt skolas dzīvē. Šogad uz Mārtiņdienu mēs uzaicinājām Līgu Krūmiņu-Krīgeri, viņa spēlēja akordeonu un stāstīja tautas tradīcijas, bērniem bija interesanti. Pēc Mārtiņdienas pasākuma mums radās ideja, ka varētu uz dažādiem svētkiem uzaicināt kādu no vecākiem, lai pastāsta vai bērniem kaut ko iemāca. Piemēram, uz Valentīndienu uzaicināt mammas, kuras ir frizieres, lai meitenēm iemācītu dažas vienkāršas, bet skaistas frizūras, vai atkal kādu mammu, kas nodarbojas ar kulināriju, uzcept ar bērniem kopā kūku. Tādā veidā pamudināt vecākus nedaudz izrauties no ikdienas steigas un iesaistīties bērnu skolas dzīvē,” informē Laura.
Dziļi sirdī mājo nomāktības sajūta
Lai arī skolā notiek spraiga dzīve, dziļi sirdī skolotājiem ir baiļu un nedrošības sajūta par nākotni un to, vai šis nav pēdējas gads Bilskas skolā. Par skolēnu skaitu runā nelabprāt, apzinoties, ka tas ir viens no priekšnoteikumiem spriežot par nākotni.
Jautājot Laurai Brikmanei par to, kādu viņa redz skolu pēc gadiem desmit, skolotāja, ilgi nedomādama, atbild: “Skatoties pozitīvi uz nākotni, es Bilskas pamatskolu iztēlojos kā skolu, kur vecāki atved savus bērnus un viņi šeit pavada visu dienu. Ar to es domāju, ka bērniem nav jābraukā uz Smilteni vai kur citur, piemēram, uz mūzikas vai mākslas skolām, bet ieviest visas šīs nodarbības Bilskas skolā. Protams, tad vajadzētu skolotājus, kuriem ir profesionāla izglītība konkrētā nozarē. Manuprāt, ja šī ideja īstenotos, tas atvieglotu vecākiem ikdienas rūpes, jo tad bērni nebūtu jāvadā, nebūtu jādomā, vai bērns paspēs uz mūzikas skolu Smiltenē vai ne, kā arī viņi pēc skolas varētu izmācīties skolotāju uzraudzībā, tā teikt, skola kā mājas. Protams, vajadzētu izveidot smilšu istabas, atsevišķas telpas spēlēm un rotaļām, kā arī, ideālā variantā, izveidot klases ar molbertiem, kur bērni var relaksēties, apgūstot mākslau. Bieži vien vecākiem nav tik daudz laika, ko veltīt bērniem, un pēc skolas viņiem mājās ir garlaicīgi, tāpēc šī alternatīvā ideja, manuprāt, būtu fantastiska.”
