Aizvadītajā piektdienā pirms pusdienlaika Strenču novada vidusskolā atskanēja trauksmes signāls. Ēkas otrajā stāvā, palīgtelpā, bija izcēlies ugunsgrēks, otrā stāva gaiteni piepildīja dūmi. Sākās izglītības iestādes skolēnu un darbinieku evakuācija.
Par laimi, tā bija mācību trauksme, kurā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) tika izspēlēts skolas evakuācijas scenārijs ugunsgrēka gadījumā, piedūmojuma radīšanai palīgā ņemot speciālus teātra dūmus, kas nav kaitīgi.
Paliek iesprostoti klasē
Reālajā situācijā, gaidot ugunsdzēsēju glābēju ierašanos, Strenču skolas otrā stāva mācību telpās paliktu iesprostotas vairākas klases, jo skolotājas un skolēni bija uzmanīgi klausījušies un ņēmuši vērā pirms tam lekcijā dzirdētās VUGD amatpersonu pamācības, – ja gaitenī ir piedūmojums, dūmos iet nedrīkst!
Skolas ēku atstāja tie skolēni, pedagogi un tehniskie darbinieki, kuru ceļā uz izeju nebija piedūmojuma. Otrajā stāvā klasēs iesprostotie skolēni klauvēja pie logu rūtīm, lai pievērstu sev uzmanību.
Viņi rīkojās pareizi, neejot ārā no klases piedūmotajā gaitenī, uzsver Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē.
VUGD brīdina, ka vairums ugunsgrēka upuru iet bojā, nevis sadegot, bet ieelpojot indīgos dūmus un gāzes. Pietiek pat pāris reižu tos ieelpot, un cilvēks jau var zaudēt samaņu. To izglītojošā lekcijā Strenču novada vidusskolas audzēkņiem, sākot no pašām mazākajām klasēm, piektdien uzsvēra gan S. Vējiņa, gan viņas kolēģi – VUGD Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš, Valkas daļas inspektors Alvis Bukšs un VUGD Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins.
Tāpat viņi skolēniem izskaidroja, ka ugunsgrēkā redzamība ir pielīdzināma nullei. Maldīgs ir iespaids, ka ugunsgrēkam raksturīgas liesmas un gaisma. Reāls ugunsgrēks rada tik daudz dūmu, ka telpa, kurā cilvēks atrodas, dažu minūšu laikā kļūst pilnīgi tumša, – pat tik ļoti, ka cilvēks nevar redzēt pats savu roku. Dūmos jācenšas turēties pēc iespējas tuvāk grīdai, jo tur dūmu koncentrācija būs mazāka un elpot būs vieglāk.
Skola ieinteresēta drošībā
Ugunsdzēsēji glābēji arī norāda, ka cilvēku rīcībā parasti nav vairāk par 90 sekundēm, lai nodzēstu uguni vai izkļūtu no telpas, tādēļ ir svarīgi saglabāt vēsu prātu.
Pats pirmais – jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, vislabāk zvanot uz Eiropas vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Tas ir bez maksas un sazvanāms no jebkura tālruņa aparāta – gan fiksētā, gan mobilā.
“Šoreiz zinājām, ka tās ir mācības, tāpēc neuztraucāmies. Taču, ja ugunsgrēks būtu reāls, tad gan būtu uztraukums,” “Ziemeļlatvijai” pēc mācību evakuācijas iespaidos dalās Strenču novada vidusskolas 9. klases skolnieces Melānija Millere, Ginta Vītoliņa, Evelīna Zane Ampermane un Liliāna Ozola. Meitenes jau no iepriekšējām mācībām zinājušas, kā jārīkojas, kad skolā atskan ugunsgrēka trauksme, un vērtē tās kā vajadzīgas, lai saprastu, kas jādara līdzīgā situācijā.
Tajā pašā dienā līdzīgas mācības notika Strenču novada vidusskolas Sedas struktūrvienībā.
Pēdējā praktiskā apmācība par ugunsdrošību pirms tagad aizvadītajām mācībām Strenču novada vidusskolā notika šogad maijā, “Ziemeļlatvijai” teic šās izglītības iestādes direktore Dace Gaigala.
“Ir pagājis gads, kopš spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi par to, kādas ir izmaiņas tiesiskajā regulējumā par ugunsdrošību sabiedriskajās iestādēs, it īpaši skolās. Sekojam līdzi dokumentiem, esam aktualizējuši instrukciju, kas ietver rīcību šādās situācijās. Parasti ikdienā sadarbojamies ar VUGD Strenču posteni un tā komandieri Gustu Svarinski, kurš mums atgādina par pienākumiem un palīdz ar visu tikt galā,” stāsta D. Gaigala.
Lai efekts nekļūst par defektu
VUGD pārstāve Sandra Vējiņa aicina sadarboties arī citas izglītības iestādes un sarīkot tām divas reizes gadā obligātās evakuācijas mācības kopīgi ar VUGD, piesakoties tuvākajās VUGD struktūrvienībās. Šāds pasākums, ieskaitot izglītojošas lekcijas skolēniem, ir bez maksas.
“VUGD aktīvi iesaistās šajā procesā un sniedz konsultācijas, jo diemžēl esam saņēmuši informāciju par to, ka bijuši gadījumi, kad skolas evakuācijas mācības cenšas sarīkot pašu spēkiem, nekonsultējoties ar mums un, piemēram, izmanto ne tos piemērotākos dūmus piedūmojuma radīšanai. Tad no efekta sanāk defekts,” brīdina S. Vējiņa.
Tāpat VUGD skaidro, ka pareizi sarīkotas evakuācijas mācības palīdz identificēt iespējamos riskus un izstrādāt rīcības plānu riska situācijām, piemēram, kā rīkoties skolēnam, kurš mācību stundas laikā aizgājis uz labierīcībām un pēkšņi atskanējusi ugunsgrēka trauksme, – kur viņam iet, atpakaļ uz klasi vai laukā no skolas?
VUGD arī dzirdējis viedokli, ka skolas nobažījušās par to, ka skolēni mācību evakuācijā, nezinot, ka tas nav pa īstam, satraucas. “Taču, ja viņi uztraucas mācību laikā, kas notiks, ja tiešām būs krīzes situācija? Mācību mērķis ir bērnus sagatavot tādām situācijām,” uzsver S. Vējiņa.
