Noguruši, bet gandarīti par gūtajiem panākumiem mājās atgriezušies skatuves runas konkursanti Rolands Irbe un Elīna Kovala.
Noguruši, bet gandarīti par gūtajiem panākumiem mājās atgriezušies skatuves runas konkursanti Rolands Irbe un Elīna Kovala.
“Konkurss ir nopietns, tikai tas varbūt vēl nav iegājis savos pilnos apgriezienos, un nolikumā vēl ir dažas nepilnības,” pēc atgriešanās no valsts mēroga skatuves runas konkursa atzīst režisore Anita Bērziņa. Viņas audzēkne, Smiltenes Centra vidusskolas skolniece Elīna Kovala konkursā izcīnīja trešo vietu. Otrais spēcīgākais valstī bija grundzālietis Rolands Irbe, kuram sagatavoties palīdzēja režisore Irīna Tomsone.
A. Bērziņa paskaidroja, ka konkursa noslēguma vērtējumu nosaka Kultūras akadēmijas pasniedzēji, profesionāli režisori, kas strādā ar publisko runu un aktiermeistarību. Tāpēc vērtējums bija visnotaļ nopietns.
Konkursa valsts kārtas finālā no pretendentiem, kas bija ieradušies no visas Latvijas, tika izvirzīti seši skolēni, tostarp arī abi Valkas rajona pārstāvji. Režisore secina, ka visiem dalībniekiem bijis ļoti līdzīgs līmenis. Tāpēc finālistu sešniekā visi bērni bija līdzvērtīgi savā meistarībā.
“”Zvirbulis”, kas tagad pārdēvēts par skatuves runas konkursu, sāk mainīties un kļūst labāks. Vienu brīdi tas bija tikai ķeksīša pasākums un bija nevērtīgs no sākuma līdz galam. Tagad rodas idejas, kā arī atlases kārtās labāk organizēt, lai tam būtu jēga, ka bērns ticis līdz turienei, lai viņš arī saņemtu gandarījumu, jo ne jau vienmēr visi ir pirmie un visi ir pēdējie. Tie, kas tikuši līdz Rīgai, jau ir guvuši pietiekami augstu sasniegumu,” uzskata A. Bērziņa.
Vaicāta par gandarījumu, viņa apstiprina, ka, protams, ir. Viņa paskaidro, ka skatuves runas talants ir tas, kas cilvēkam vai nu ir vai nav. Normālā līmenī runāt var iemācīties ikviens, bet, tāpat kā ikvienam aktierim ir savs ampluā, tā katram runātājam parādās aktieriskais, vienreizējais sniegums, kas nav ne atdarināms, ne iemācāms. Šiem bērniem ir dabas dots talants, kas jāturpina pilnveidot.
“Uz konkursu bijām ieradušies 26 dalībnieki, visi sacentās savstarpēji, nešķirojot pa vecuma grupām,” stāsta Elīna Kovala. Viņas priekšnesums bijis noslēdzošais, pasākums ievilcies, telpā bijis karsti un satraukums audzis augumā. Kad noslēgumā paziņoti seši finālisti, Elīnai bijis neviltots pārsteigums. Līdz ar viņu finālā izvirzīts grundzālietis Rolands, divi mazāki zēni no Latgales, viena meitene no Liepājas un krievu tautības skolniece, kas ieguva pirmo vietu. “Fināls bija vieglāks,” secina Elīna. Viņa atceras, ka žūrija ļoti ilgi diskutējusi, jo visi priekšnesumi bijuši līdzvērtīgi.
“Bija grūti. Konkurss sākās pulksten 10.00, mums bija jāizbrauc uz Rīgu jau 7.00 no rīta. Diezgan negodīgi gan pret mums, gan liepājniekiem, kuriem arī bija jāveic garš ceļš. Rīdzinieki varēja atpūsties un ierasties ar svaigiem spēkiem. Pēc konkursa bija šausmīgs nogurums,” secina Elīna. Tomēr viņa uzsver, ka ieguvums ir neizmērojams, jo, gatavojoties šim konkursam un iesaistoties pulciņā “Drāma”, viņa ir izvēlējusies savu tālāko karjeru, kuru saistīs ar kultūras jomu. Elīna izlēmusi mācības turpināt Kultūras akadēmijā, tāpēc šī uzvara viņai nozīmē daudz. Interesants ir arī fakts, ka Elīnas tētis savulaik šādā pašā vecumā arī ieguvis valsts mēroga skatuves runas konkursā trešo vietu.
***
Anita Bērziņa:
– Skatuves runas talants ir tas, kas cilvēkam vai nu ir vai nav. Normālā līmenī runāt var iemācīties ikviens, bet, tāpat kā ikvienam aktierim ir savs ampluā, tā katram runātājam parādās aktieriskais, vienreizējais sniegums, kas nav ne atdarināms, ne iemācāms.
