Dažkārt dzirdams apgalvojums, ka dzeja ir mūzika, jo tās skanējums vairāk ir jāizjūt nekā jāizprot.
Trešdien to kārtējo reizi pierādīja Kārķu pamatskolas audzēkņi mācību iestādē rīkotajā skatuves runas konkursā, turklāt parādot, ka pozitīvas izjūtas var radīt arī izteiksmīga prozas darbu runāšana.
Izvēlēti saturīgi darbiSkolas pedagoģe Ilze Pētersone stāsta, ka šāds konkurss skolā notiek ik gadu un skolēnu vidū tas guvis atsaucību. “Šajā konkursā par izteiksmīgāko runu sacentās 27 skolēni. Bērniem uzstāšanos palīdzēja sagatavot skolotājas Diana Magone, Laima Varta un Ineta Zute. Dalībnieki bija izvēlējušies ļoti saturīgus un emocionāli piesātinātus dzejoļus, kurus bija interesanti klausīties ne tikai kā izteiksmīgas runas demonstrējumu, bet arī kā mākslinieciski augstvērtīgus literāros darbus. Turklāt mūsu skolas bērniem iegūtā uzstāšanās prasme nepaliek neizmantota pēc šādiem konkursiem. Vairāki savas skatuviskās dotības turpina izkopt, darbojoties mākslinieciskajā pašdarbībā pagasta tautas namā. Tas nozīmē, ka šāds konkurss var palīdzēt izvēlēties arī turpmāko karjeru dzīvē,” apliecina S. Pētersone.Arī viena no konkursa organizatorēm latviešu valodas un literatūras skolotāja D. Magone atzīst, ka bērni bija izvēlējušies ļoti labus tekstus. “Es uzskatu, ka konkurss notika pietiekami augstā līmenī, atklājot, ka skolēnu prasme pārliecinoši un izteiksmīgi izteikties kļūst aizvien labāka. Pirms šī konkursa pēdējā reize, kur bērniem vajadzēja uzstāties, bija Ziemassvētku sarīkojums, un, salīdzinot abus pasākumus, varu teikt, ka uzstāšanās līmenis kļuvis augstāks,” atzīst D. Magone.Skolotāja piebilst, ka ikvienam dalībniekam bija atļauts pašam izvēlēties tekstus un viņu izvēle vērtējama pozitīvi. “Konkursā katram bija jārunā viens dzejolis un fragments no kāda prozas darba. “Bērni bija izvēlējušies tādu ievērojamu autoru kā Imanta Ziedoņa, Marģera Zariņa, Māras Cielēnas, Māra Melgalva, Māras Zālītes un citu darbus. Daži grāmatas meklēja bibliotēkā, citi bija dzejoļus atraduši mājās. Piedalījās visu klašu audzēkņi, bet visaktīvākie bija 3., 5. un 7. klašu skolēni.
Dzīvi grib saistīt ar skatuviKonkurence bija ļoti sīva, un grūti bija noteikt labākos. Uz nākamo konkursa kārtu novada mērogā izvirzījām četrus dalībniekus – 9. klases skolnieci Karīnu Eglīti, septītklasniekus Moniku Kaivu un Edgaru Skrastiņu un 6. klases skolnieci Ilzi Skrastiņu,” stāsta D. Magone.K. Eglīte “Ziemeļlatvijai” atzina, ka dalība šādos konkursos viņai palīdz attīstīt pareizas runas prasmi. “Tas man noderēs nākotnē, jo plānoju savu dzīvi saistīt ar skatuvi. Savukārt, meklējot sev tuvākus tekstus grāmatās, labāk iepazīstu arī latviešu rakstnieku darbus,” saka K. Eglīte.D. Magone uzsver, ka tāds ir arī konkursa galvenais mērķis – iemācīt uzstāties publikas priekšā. Skolā ir ieviesti arī citi pasākumi labākas latviešu valodas apguvei un redzesloka paplašināšanai. Ik gadu tiek rīkotas valodas dienas un lasīšanas stundas. Valodas dienās skolēni veic dažādus testus un risina atjautības uzdevumus, kas saistīti ar valodas prasmi, bet lasīšanas nodarbībās lasa un apspriež literāros darbus.
