Latvijas TV3 atkārtoti rāda Krievijas seriālu “Aukle”, kas kļuvis populārs Krievijā, un, kā redzams, arī Latvijas skatītāji labprāt sēriju rulli skatās otrreiz.
Latvijas TV3 atkārtoti rāda Krievijas seriālu “Aukle”, kas kļuvis populārs Krievijā, un, kā redzams, arī Latvijas skatītāji labprāt sēriju rulli skatās otrreiz.
Viegls, raits un asprātīgs sižets par savstarpējām attiecībām kādā ģimenē. Filmas varoņi visas problēmas lielākoties atrisina ar humoru, jo nevienas pamatā nav būtisku nebūšanu, kas varētu kaitēt ģimenes locekļu labklājībai, drošībai vai veselībai. Arī bērnu audzināšanu un viņu skolas gaitas seriāls attēlo draiski un bezrūpīgi. Nav nekādu rūpju — ne par mācību līdzekļu iegādi, ne par sarežģījumiem audzināšanas un mācību darbā, ne par ģimenes nodrošināšanu ar visu vajadzīgo. Galvenā ikdienas problēma ir mīlestības meklējumi.
Tas nav vienīgais tāda satura seriāls vai filma, ko iecienījis vairums skatītāju. Citi šādas filmas uztver kā patīkamu izklaidi, to vērošanā rodot atslodzi no dienas rūpēm, daži tās skatās ar klusu smeldzi, sak, lūk, kādai jābūt dzīvei.
Tam gribas piekrist. Visi esam pelnījuši patīkamu, humora pilnu dzīvi, bez raizēm un stresa. Diemžēl paši esam darījuši visu iespējamo, lai tā tāda nebūtu. Protams, vajadzētu būt tā, ka cilvēkam ar viņa spējām un izglītībai atbilstošu darbu vienīgā problēma ir atrast mīlestību, jo tas nu tiešām ir katra paša ziņā. Daudzās mūsdienu ģimenēs mīlestību un humoru savstarpējās attiecībās ir nomākušas rūpes par iztiku, par bērnu izskološanu, kā arī nedrošība par rītdienu, jo reti kurš zina, vai nākotnē vēl būs darbs.
Inflācija dara plānāku maizes riecienu un dārgākas skolas grāmatas. Tas viss rada stresu, ko pašlaik mediķi uzskata par ļoti izplatītu dvēseles stāvokli. Naudas vara mums, šķiet, ir uzkundzējusies uz visiem laikiem, tādēļ esam spiesti skriet, plēsties, lai zelta teļš mūs nesamītu. Izņēmums nav arī bagātie. Arī viņi ir spiesti dzīvot stresā un kalpot naudai, lai nepaliktu ārpus tās aprites. Sabiedrība pati sev ir radījusi noteikumus, kas to dzen neiecietībā, nervozitātē un nemitīgās rūpēs. Sapņi par labāku un mierīgāku dzīvi ir palikuši. Tie materializējas izklaidējošos sadzīves seriālos. Tos skatāmies un nostalģiski nopūšamies — tādai, lūk, vajadzētu būt dzīvei. Reizēm šķiet, ka visai mūsu sabiedrībai vajadzētu aukli, kas norādītu, kā pareizi jādzīvo.
