Sestdien Smiltenes centrā uzceltajā teltī ikviens, kurš vēlējās, varēja viktorīnā pārbaudīt erudīciju par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un saņemt balvas — informatīvus materiālus un suvenīrus ar ES simboliku.
Sestdien Smiltenes centrā uzceltajā teltī ikviens, kurš vēlējās, varēja viktorīnā pārbaudīt erudīciju par Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām un saņemt balvas — informatīvus materiālus un suvenīrus ar ES simboliku.
Arī Smiltene ir to 20 Latvijas pilsētu vidū, kuras šomēnes aptver ceļojoša informatīvā akcija “Eiropas pilsonība … tie nav tikai tukši vārdi, bet arī tiesības”.
Rezultātus izmantos statistikai
Akciju rīko Eiropas Komisija, lai informētu cilvēkus par Eiropas Savienības politiku ES pilsoņu tiesību jautājumos.
Uz ceļojošās telts, kas ir ES karoga krāsās, lasāms uzraksts “25 Eiropas Savienības valstis vienotā tiesību, brīvības un drošības zonā”. Tāds ir arī akcijas nolūks — veidot kopēju tiesību, brīvības un drošības zonu visā ES un sniegt informāciju tās pilsoņiem par viņu tiesībām, “Ziemeļlatvijai” skaidro šā projekta koordinatore Latvijā Astrīda Vītola.
Pirms Smiltenes ceļojošais ES busiņš viesojās Siguldā un Cēsīs, bet no Vidzemes tālāk devās uz Daugavpili. “Cilvēki īsti nav informēti par Eiropas Savienību, tādēļ Eiropas Komisija rīko un finansē šo akciju. Viktorīnas rezultātus izmantos statistikai un acīmredzot tālāk domās, par kādiem tematiem cilvēki vairāk jāinformē,” piebilst A. Vītola.
Ir lietas, kuras vajadzētu zināt
“Ja televīzijā raidījumus par politiku, piemēram, “Panorāmu”, skatās maz, tad jautājumi ir diezgan grūti,” viktorīnu vērtē tās dalībnieks smiltenietis Dainis. No septiņiem jautājumiem viņš pareizi atbildēja uz diviem.
“Ja dzīvo tepat Latvijā un politikā neiesaistās, tad ir vienalga, cik daudz cilvēks zina par Eiropas Savienību,” spriež Dainis. Viņam blakus stāvošā Anda piebilst, ka par šobrīd aktuālo ES konstitūciju neesot pat nojausmas, kādi un par ko ir tās punkti.
Anda un Dainis, tāpat kā citi viktorīnas dalībnieki, sestdien saņēma informatīvus materiālus par ES darba tirgu, diskrimināciju, dzimumu līdztiesību, veselības aizsardzību un citām tēmām. “Strādājot redzam, ka cilvēki ļoti interesējas par šiem jautājumiem,” stāsta A. Vītola. “Ir arī lietas, kas jāzina, jo ļoti daudzi brauc strādāt uz ārzemēm. Tur rodas problēmas, un, ja nav informācijas, kur tādā brīdī vērsties pēc palīdzības, viņiem klājas ļoti smagi, tāpēc informācija ir vajadzīga. Materiālos, kurus izdalām, ir norādīta interneta adrese un tālruņu numuri, uz kuriem pirms braukšanas projām var piezvanīt, painteresēties.”
Vairākums eiropiešu nav pilnībā informēti
Akcijas rīkotāji skaidro, ka ES pilsonība nozīmē pilsoņu brīvu pārvietošanos visā ES teritorijā. Tā arī nozīmē vienotas pamattiesības, piemēram, cilvēciskumu, vienlīdzību likuma priekšā, dzimumu līdztiesību, tiesības brīvi paust savu viedokli, tiesības uz informāciju, izglītību un sociālo aizsardzību.
Eiropas Kopiena 2002. gada oktobrī veica sabiedrības aptauju visās ES dalībvalstīs un atklāja, ka lielākā daļa eiropiešu nav pilnībā informēti par savām tiesībām, būdami ES pilsoņi. Tikai viena piektā daļa eiropiešu atzīst, ka viņi ir labi informēti par tiesībām Eiropas Savienībā. Katrs trešais zina, ko nozīmē Eiropas pilsonība. 60 procentu zina, ka ES pilsonība tiek iegūta automātiski līdztekus dalībvalsts pilsonībai. 89 procenti zina, ka ES iedzīvotājiem ir tiesības strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Īru un somu tautības cilvēki ir viszinošākie par tiesībām ES, bet vismazāk informētie ir Lielbritānijas iedzīvotāji.
Ja cilvēku ikdiena un darbs nav saistīti ar ES, tad informācijas par ES ir maz, secina smilteniete Dagnija. Arī viņa sestdien piedalījās viktorīnā. “Nebūtu slikti zināt vairāk, jo arī mēs esam Eiropas Savienībā. Domāju, ka informācija par ES un tās pilsonību tomēr vairāk interesē jauniešus, kuri vēlas strādāt vai studēt ārzemēs, un cilvēkus, kuri ceļo ārpus Latvijas,” spriež Dagnija.
