Uz izglītību jāskatās kā uz mērķi, kas cilvēkam dod iespēju sasniegt nepieciešamo dzīvē. Jau skolā caur izglītību jārada pārliecība, ka katrs var mainīt to, kas ar viņu notiek.
Uz izglītību jāskatās kā uz mērķi, kas cilvēkam dod iespēju sasniegt nepieciešamo dzīvē. Jau skolā caur izglītību jārada pārliecība, ka katrs var mainīt to, kas ar viņu notiek.
Tās ir dažas atziņas, ko otrdien Smiltenes ģimnāzijā auditorijai sniedza Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Rolands Ozols.
Ģimnāzija ir viena no celmlauzēm
Smiltenes ģimnāzija ir viena no 26 Latvijas skolām, kuras iesaistījušās UNESCO jeb ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Asociēto skolu tīkla projektā. Ar to saistīta arī R. Ozola vizīte skolā.
Smiltenes ģimnāzija ir vienīgā izglītības iestāde Valkas rajonā, kas piedalās šajā projektā, informē Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece projektu darbā Velga Blaua. “Lai līdzdarbotos projektā, iepriekš jāiztur konkurss. Bija diezgan daudz jādara, lai mūs uzņemtu,” viņa piebilst.
UNESCO Asociēto skolu tīkla projekta pamatuzdevums ir veicināt dažādu jaunu, modernu metožu ieviešanu izglītībā. “Mēs meklējam skolas, kuras ir gatavas mēģināt un dot savu pieredzi citiem. Tās skolas, kuras jau darbojas projektā, būs celmlauzes dažādām jaunām lietām, kas ienāk izglītības sistēmā,” Smiltenes ģimnāzijas pedagogiem skaidroja R. Ozols un uzsvēra, ka šobrīd ir tikai sākums. “Viss būs atkarīgs no pašiem. Ja atmetīsiet ar roku un pateiksiet — tas nav iespējams, tās ir pļāpas, tad tās arī būs pļāpas. Jūs dzīvosiet tālāk un joprojām pārmetīsiet visai pasaulei, ka nav tik labi, kā jūs gribētu. Tas ir vienkāršākais veids. Taču idejas var pārbaudīt tikai darbībā, uzkrājot pieredzi.”
Atbildīgs ir gan pedagogs, gan skolēns
Smiltenes ģimnāzija minētajā projektā piedalās, sākot no šā mācību gada. “Projektā esam tāpēc, ka tā vērtības atbilst mūsu skolas attīstības galvenajai prioritātei — uzlabot izglītības kvalitāti,” uzsver V. Blaua. Viņa cer, ka līdzdalība trīs gadu ilgajā projektā Smiltenes ģimnāzijai sniegs vērtīgu pieredzi par jaunākajām mācību metodēm un dos jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārzemēs. Iegūtajā pieredzē ģimnāzija dalīsies ar citām skolām.
Visas 26 projektā iesaistījušās Latvijas skolas sadalītas trīs grupās. Ģimnāzija strādā grupā, kurai jāizstrādā jauns mācību līdzeklis.
Lektoru R. Ozolu Smiltenes ģimnāzija aicināja, lai runātu par ilgstpējīgu attīstību un izglītības lomu šajā procesā.
Ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju Baibu Ložu no lektora stāstījuma visvairāk uzrunājusi atziņa par skolotāju un skolēnu dalītu atbildību. “Skolotāja atbildība ir tā, lai viņš stundā mācītu un labi mācītu, bet bērna atbildība ir iemācīties. Atbildīgas ir abas puses,” R. Ozola atziņai piekrīt B. Loža. Skolotāja secina, ka sabiedrībā ir izplatīts viedoklis — par mācību procesu atbild tikai skolotājs.
Pedagoģei simpatizē lektora aicinājums saistībā ar ilgtspējīgu izglītību — skolēnus “aizvest” līdz atziņai, ka viņi ar savu līdzdalību spēj ietekmēt sabiedrībā notiekošos procesus.
“Lekcija bija interesanta. Šokēja fakts, ka 800 miljoni ļaužu pasaulē ir analfabēti,” piebilst B. Loža.
Bez izglītības no apļa neizkļūt
2000. gadā visas ANO dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, vienojās par astoņiem tūkstošgades attīstības mērķiem, kuri būtu sasniedzami līdz 2015. gadam, informē R. Ozols.
Pirmais mērķis ir izskaust galēju nabadzību un badu pasaulē, un arī tas ir saistīts ar izglītību. “Ar galēju nabadzību tiek saprasts tāds cilvēka iztikas minimums dienā, kas nepārsniedz vienu dolāru,” stāsta lektors. “Izglītības trūkums veido apli. Ja cilvēkam nav izglītības, viņš nevar iegūt labu darbu, nevar automātiski nodrošināt savu eksistenci, kā tas būtu nepieciešams. Viņam dzimst bērni, un arī savu ģimeni viņš nevar nodrošināt. Bērni neiegūst izglītību, un aplis turpinās.”
Savukārt uz paša izvirzīto jautājumu, kas ir ilgtspējīga attīstība, R. Ozols attiec — nekas cits kā utopiska ideja.
“Nav tādas vietas, kur var nokļūt un teikt — tagad mēs ilgtspējīgi attīstāmies. Procesi sabiedrībā nepārtraukti mainās. Pēc pieciem gadiem mēs secināsim, ka ir citas lietas, par kurām jārunā. Ilgtspējīga attīstība nozīmē to, ka ir jāiedod tāda izglītība, lai cilvēks spētu kritiski vērtēt, iet uz priekšu un saprast, kas ir pozitīvi un kas nav. Skolai ir jāattīsta pārliecība, ka katram no mums ir atbildība un pienākums veicināt pārmaiņas. Ja skolā bērnam nerodas pārliecība, ka dzīvē kaut ko var mainīt, tad viņš tā domās, būdams pieaudzis,” atgādina R. Ozols.
ANO dokumentā “Mūsu kopējā nākotne” (1978. gads) ilgtspējīga attīstība definēta kā sabiedrisko pārmaiņu process pasaules, reģionālajā un vietējā līmenī, kura mērķis ir nodrošināt šodienas cilvēku vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanai.
