Trešdien tie, kuri 1991. gadā bija stāvējuši pie barikādēm, iespējams, atkal atcerējās trauksmainās dienas, ieraugot Valkas ielās braucam tieši tā laika “Ikarusu”, kas bija aplīmēts ar barikāžu plakātiem.
Pie pilsētas kultūras nama to sagaidīja Valkas ģimnāzijas skolotāja Vineta Skutāne ar devītās klases audzēkņiem. Viņa pastāstīja, ka pašlaik 1991. gada barikāžu muzejs sadarbībā ar Okupācijas muzeju īsteno projektu. Tā lielākās aktivitātes notiek Rīgā, bet projekts aptver arī Latvijas teritoriju un tā ietvaros muzeja vēsturnieki pavecā “Ikarusā” brauc uz tiem novadiem, kuri uzrakstījuši pieteikumu par dalību muzeju projektā un noklausās autobusā lekciju par barikāžu laiku.Nav jābrauc uz Rīgu10. septembrī autobuss piestāja Valkā un uz to pakāpeniski visas dienas garumā ieradās skolēni no Valkas ģimnāzijas, pilsētas pamatskolas, Vijciema, Ozolu, Kārķu un Ērģemes pamatskolas.“Mūsu skolai atnāca piedāvājums un uzaicinājām izmantot iespēju noklausīties lekciju arī visas novada pamatskolas,” saka V. Skutāne. Viņa skaidro, ka no Valkas abām lielajām skolām bērni nāks divas reizes, piemēram, no ģimnāzijas būs 9. un 12. klase, bet no pagasta mācību iestādēm brauks visi, kuri mācās vēsturi. Skolotāja tādu muzeju aktivitāti vērtē ļoti pozitīvi. “Šajā aspektā svarīgi ir tas, ka bērni nāk uz kaut ko, tātad gatavojas kaut ko uzklausīt. Tādēļ stāstītais paliek viņu atmiņā,” uzskata V. Skutāne. Labi esot arī tas, ka nav jābrauc uz Rīgu, bet no galvaspilsētas ierodas pie viņiem.Autobusā lektors, 1991. gada barikāžu muzeja speciālists vēsturnieks Kaspars Zaltāns ļoti dzīvi un dinamiski atainoja visus barikāžu notikumus, kā arī atklāja, kādēļ tās būvēja Rīgā. Viņš uzsvēra, ka maldīgi domā tie, kuri uzskata – barikādes bija pret krieviem. “Nē, pie tām stāvēja gan krievi, gan latvieši. Turklāt latviešu uzvārdus var lasīt arī speciālās milicijas vienības “OMON” rindās, tā ka te nacionālais jāliek malā, jo galvenais bija mainīt politisko iekārtu un atbrīvoties no PSRS okupācijas,” skaidro K. Zaltāns.
Bērni stāstīto uztver dažādiAptaujātie skolēni atzinīgi izsakās par šādu nodarbību ārpus stundām. “Tas bija vienkārši forši,” saka devītklasnieks Dāvis Bergholds. Savukārt K. Zaltāns savos braucienos novērojis, ka bērni visu redzēto un stāstīto uztver atšķirīgi. “Tas ir atkarīgs no viņu vecuma. Pašiem mazākajiem vēl nav izveidojies vēstures skatījums, jo viņiem aizvakardiena jau ir dziļa pagātne. Devītklasnieki visu uztver atkarībā no tā, kāds ir gadalaiks. Pavasarī viņi ir gaisīgi, bet, ja ir rudens un viņiem vēl gaidāms eksāmens, tad tver katru vārdu,” stāsta K. Zaltāns.Uz jautājumu, kā autobusa ierašanos uztver krievvalodīgie, viņš atbild, ka ir bijis vairākās krievu valodas plūsmas skolās. Daļa klausās uzmanīgi, bet uz citiem jau ir iedarbojusies mājās sniegtā izglītība. “Tad viņi sēž sabozušies un uz jautājumiem atbild – taču man tētis mājās teica…” stāsta K. Zaltāns.Projekta mērķis ir veicināt Latvijas divkopienu sabiedrības integrāciju un vienotu vēstures izpratni.
