Kaut arī zāģbaļķu cenas, salīdzinot ar augustu, tirgū ir palielinājušās par aptuveni 40 procentiem, pārstrādei vajadzīgās koksnes tik un tā pietrūkst, atzīst apvaicātie uzņēmēji.
Kaut arī zāģbaļķu cenas, salīdzinot ar augustu, tirgū ir palielinājušās par aptuveni 40 procentiem, pārstrādei vajadzīgās koksnes tik un tā pietrūkst, atzīst apvaicātie uzņēmēji.
Siltās ziemas dēļ no mežiem nevar izvest sagatavotos kokmateriālus. Tos nesaņemot, pārstrādes uzņēmumi nespēj izpildīt noslēgtās līgumsaistības.
“Nav nozīmes vēl vairāk celt baļķu cenu, jo mežizstrādātāji nevar iedot koksni ne par kādu naudu. Kopš decembra vidus cenas tirgū pat nav palielinājušās,” saka kokapstrādes uzņēmuma “Smiltene – Impex” direktors Voldemārs Ciršs.
“Tādā ziemā kā šī kokvedēji, arī cits smagais transports, pastiprināti bojā ceļu segumu. Sortiments mežos ir sagatavots, taču, taupot infrastruktūru, to nevar izvest. Ceļa remonts maksās daudz vairāk,” saka Vilnis Svīķis, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) apaļkoksnes piegādes Vidzemes mežizstrādes iecirkņa vadītājs.
LVM ir noslēgti līgumi ar zāģētavām par koksnes piegādi. “Ar grūtībām izpildām minimumu. Meklējam, kur var izstrādāt cirsmas ceļu malās ar asfalta segumu,” saka V. Svīķis.
Baļķu trūkuma dēļ ražošanas apjomu ir samazinājusi arī akciju sabiedrības “Stora Enso Timber” Launkalnes kokzāģētava. Strādnieki tiek nodarbināti citos darbos. “Kaut kas no zāģbaļķiem ienāk, taču ar to nepietiek. Gaidām salu,” teic Launkalnes kokzāģētavas ražošanas vadītājs Māris Dambergs. Zāģētavai koksni piegādā pārsvarā uzņēmums “Stora Enso Mežs” un “Latvijas valsts meži”.
“Ja nebūs aukstas ziemas, Latvijas kokrūpnieki par līgumu nepildīšanu var zaudēt vietu starptautiskajā tirgū,” pieļauj V. Ciršs. “Pārstrādātās koksnes pircējus neinteresē iemesli, kāpēc viņi nesaņem līgumā paredzēto produkciju. Viņiem tālāk ir savi klienti. Tā ir savstarpēji saistīta ķēde.”
Šoziem mežizstrādē un kokapstrādē Latvijā izveidojušos situāciju apvaicātie uzņēmēji dēvē pat par katastrofālu. Daudz līdzekļu mežā ir ieguldījuši mežizstrādātāji. Ienākumus viņi negūst, jo nevar izvest un pārdot baļķus. Cerot uz salu, mežā sagatavotie priedes kokmateriāli siltajā, lietainajā laikā daļu kvalitātes līdz izvešanai jau būs zaudējuši, pieļauj V. Ciršs. “Kokapstrādes uzņēmumi koksnes trūkuma dēļ nevar izpildīt noslēgtos līgumus un negūst ienākumus. Lai izmaksātu strādniekiem darba algas un segtu kredītus, ir jāķeras pie rezerves fondiem. Ilgi tādu situāciju nozares uzņēmumi nevarēs izturēt,” saka uzņēmējs.
Tiklīdz no meža varēs izvest kokmateriālus, baļķvedējiem var nākties rēķināties ar slēgtiem ceļa posmiem. Jau tagad laucinieki uztraucas, lai smagā tehnika nesabojātu viņiem svarīgus ceļus, piemēram, piena mašīnu maršrutus. Pagaidām masas ierobežojumi smagajam transportam, tai skaitā baļķvedējiem, Valkas rajonā nav noteikti. “Sekojam līdzi situācijai. Ja būs vajadzīgs, momentā tādus noteiksim,” informē valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Valkas nodaļas vadītājs Juris Jansons. Visbiežāk tas ir masas ierobežojums, sākot ar septiņām tonnām.
