Gaidot Starptautisko sieviešu dienu, 4. martā aizvadīts Latvijā jau devītais Sieviešu dienas rallijs, kurā šogad sasniegts jauns dalībnieku skaita rekords – 723 ekipāžas jeb teju trīs tūkstoši dāmu. Šogad Austrumu maršruta dalībnieces startēja no Jēkabpils, bet Rietumu maršrutā starts tika dots Tukumā. Pērn fotografējot Sieviešu dienas ralliju un satiekot tajā dalībnieces no Smiltenes, bija skaidrs, ka nākamajā jāpiedalās pašai.
Vispirms jau šis pasākums ir interesants ar to, ka dalībnieces, piesakot dalību vienā no diviem maršrutiem, nemaz nezina, kurā no Latvijas pilsētām tiks dots starts, to organizatori izziņo dažas nedēļas pirms Sieviešu dienas rallija, vēl jāizdomā komandas nosaukums, koptēls un automašīnas vizuālais noformējums, kas daudzām ir atraktīvs, izdomas bagāts un vienlaikus amizants – sākot ar aplīmētām mašīnām, līdz lielām disko bumbām, augstpapēžu kurpēm un naudas maisiem uz jumtiem.
Dalība šajā Sieviešu dienas rallijā tika izsludināta jau pagājušā gada otrajā pusē, taču gatavošanos, gluži kā studenti, daudzas dalībnieces atlika uz pēdējām nedēļām un pat pēdējo vakaru. Tā arī mūsu (draudzenes, māsas un māsīcas) ekipāža ar nosaukumu “Prezidenta meitenes” mašīnu aplīmēja iepriekšējās dienas vakarā. Kad jau visi darbi bija izdarīti, atlika vien uzpildīt degvielu. Brīdī, kad pēc pogas nospiešanas bija jāatveras degvielas bākas vāciņam, tas neatvērās. Pusnaktī apzinoties, ka degvielas nepietiks, lai atgrieztos mājās, sāka pārņemt uztraukums. Te arī sākās piedzīvojumi!
Nekādi nepiekļūstot bākai, agrā sestdienas rītā kopā ar komandas stūrmani Kati Dreimani devāmies ceļā uz Jēkabpili, kur mūs sagaidīja pārējās komandas meitenes. Mērojot ceļu cauri dažādām apdzīvotām vietām, Kusā piestājām pie benzīntanka, kuram blakus pamanījām autoservisu. Līdz startam bija atlikušas divas stundas, ilgi nedomājot, devāmies pie servisa puišiem, izstāstījām situāciju un lūdzām palīdzību. Kā ierobežotā laika sprīdī varēja, tā palīdzēja neprasot samaksu. Pēc brīža uztraukumu nomainīja laimes sajūta.
Autoorientēšanās sacensībās Jēkabpils novada dome bija sagādājusi dāmām pārsteigumu – uz skatuves visas sveikt bija ieradies autosportists Reinis Nitišs, kuram tika tas gods oficiāli trasē palaist pirmo ekipāžu. Bet Tukumā sievietes uzmundrināja atraktīvais aktieris Gints Grāvelis.
Pirmo gadu ekipāžām no sākuma abās pilsētās 90 minūtes bija jāpilda “Quest” spēle, lai tuvāk iepazītu abu starta vietu vēsturi, pildot interesantus uzdevumus, dažādas atjautīgas mīklas. Tālāk dalībnieces, vadoties pēc rallija leģendas, apmeklēja vairākus kontrolpunktus. Tajos dāmām bija jāpilda interesanti uzdevumi, kas ir viena no Sieviešu dienas rallija raksturīgākajām iezīmēm. Finiša punkts atradās Rīgā, bet vakara pasākums nemainīgi – modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.
Ja startā pēc kartes un pirmā uzdevuma saņemšanas neapjautām, kur īsti braukt un ko darīt, tad citām smiltenietēm, kuras komandas nosaukums bija “Tequila bomb girls” gadījās kāds cits misēklis.
“Rallijā piedalāmies, kā nu kura, man šis ir trešais gads, dažai otrais, bet vēl dažai pirmais. Mēs bijām gatavas braukt arī pa bezceļiem un tos arī pabaudījām, zemes ceļi tiešām bijā baisi, bet uzņemtais adrenalīns vēl šodien ir jūtams. Arī nākamgad pavisam noteikti būsim dalībnieču sarakstā. Jēkabpilī ieguvām Simpātiju balvu un satikām Reini Nitišu, kas visām ir visvairāk palicis atmiņa. Mūsu kuriozs – neizlasījām nolikumu. Jēkabpilī bija jāpilda uzdevums, kas ilgst 90 minūtes, kurā jāizbrauc tik kontrolpunkti, cik var, bet mēs to neizlasījām un izbraucām visus 50. Bija jautri!” saka “Tequila bomb girls” dalībniece Olita Haka.
Ceturto gadu Sieviešu dienas rallijā startēja “Asfalta pavēlnieces”, kurā no Smiltenes piedalījās Diāna Skujiņa. Viņa nešauboties saka: “Riktīgs piedzīvojums. Tas apvieno meitenes ar kopīgām interesēm, uzskatiem un temperamentiem.”
Neskatoties uz nogurumu, netīrām mašīnām, tehnikas problēmām un citiem piedzīvojumiem dāmas labā noskaņojumā turpināja izklaidēties “Rīga Plaza”.
