Nākamvasar Valkā, Lugažu laukumā, uzstādīs pieminekli pirmās brīvvalsts prezidentam Kārlim Ulmanim.Iedzīvotāju viedokļi par to dalās. Vairākums piekrīt, ka K. Ulmanim šāds gods pienākas. Neapmierinātību izraisa vien vietas izvēle, jo valcēnieši labi atceras ļeņinekli laukuma vidū, bet vecākā paaudze ir bijusi lieciniece arī Staļina monumentam. Daži izsakās piesardzīgi – atcerēties vajag, bet vai pieminekli? Ir arī gluži noliedzoši viedokļi, kas iebilst pret šāda pieminekļa uzstādīšanu vispār. Esam saņēmuši vēstuli no limbažnieka Pētera Ziemeļa, kurā viņš min, kādēļ Valkā nevajag Ulmanim pieminekli. Ulmanis esot traucējis demokrātijai, centies notušēt Pagaidu nacionālas padomes darbu un uzspiedis savas ambīcijas, kas ir autoritārisms. Tomēr tieši Kārļa Ulmaņa darbība ir palikusi tautas atmiņā vairākās paaudzēs. Gados veci cilvēki atceras Ulmaņlaikus kā labākos valsts dzīvē. Otra tāda valstsvīra Latvijā nav. Ja tagad pajautātu cilvēkiem, kuri no mūsdienu valstsvīriem ir pelnījuši pieminekli, diezin vai kāds tiktu nosaukts. Grāmatas par viņiem gan ir sarakstītas, piemēram, “Kampējs”, “Kā nozagt miljardu” un citas. Turklāt jau tagad, kad ir tikai runas par pieminekļa uzstādīšanu, valcēnieši jau pēta, kad un kā pagājušā gadsimta sākumā darbojās nacionālā padome, kā izveidojās pirmā brīvvalsts. Ir radusies interese par vēsturi. Skolotāja Vineta Skutāne atzīst, ka ir labi, ja ir vieta (domāts minētais piemineklis), kur var bērniem sākt stāstīt par vēsturi. Tā kā Ulmani, tā nevienu citu politiķi tauta negodā. Tādēļ šādi pieminekļi ir vajadzīgi, kaut vai mācību stundai mums visiem.
