Atzīmējot līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušās
100 dienas, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā piektdien,
15. februārī, dienas garumā organizēja četrus integrētus pasākumus. Ņemot vērā vēlētāju zemo aktivitāti pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās Rīgā ieradās Eiropas Parlamenta komunikācijas ģenerāldirektors un EP runasvīrs Žaumi Duks Gijots, lai uzsvērtu Eiropas vēlēšanu nozīmīgumu katra eiropieša dzīvē.
Eiropas Parlamenta (EP) jeb Eiropas vēlēšanas notiks jau šā pavasara beigās ‒ no 23. līdz 26. maijam, bet Latvijā ‒ 25. maijā. Miljoniem eiropiešu kopumā 27 dalībvalstīs ievēlēs 705 EP deputātus (astoņus no Latvijas – red.), kas veidos jauno – devīto ‒ sasaukumu.
Dodoties Latvijas lielāko mediju tūrē un EP Latvijas birojā tiekoties ar reģionālo mediju redaktoriem un žurnālistiem, Ž. Duks Gijots uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi skaidrot sabiedrībai Eiropas vēlēšanu nozīmīgumu, jo īpaši laikā, kad pasaules lielvaras mēģina šķelt Eiropas Savienību. EP komunikācijas ģenerāldirektors tikšanās laikā atzina, ka joprojām daudziem cilvēkiem EP šķiet kaut kas tāls un svešs, kā arī daudzi nemaz nezina, kādus lēmumus tas pieņem un kā tie ietekmē Eiropā notiekošos procesus.
Viņš piedalījās arī koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” notiekošajā pasākumā “100 dienas līdz Eiropas vēlēšanām Latvijā”, kur kopā ar Latvijas cilvēkiem tika dots “Starta šāviens” atskaitei līdz Eiropas vēlēšanu dienai Latvijā. Jau 15 gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, pavisam drīz iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Eiropas Parlamentu. Atskatoties uz 15 gadiem, piedzīvots ir daudz, iedzīvotāji Latvijā ir ļoti auguši kā eiropieši, raduši braukt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, iepazīstot to kultūru un dzīvesstilu, ir atcelta viesabonēšanas maksa, lai brīvi varētu zvanīt no jebkuras valsts kā mājās, Latvija ir bijusi Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šis ir laiks, kad varam apzināties mērķus turpmākajiem pieciem un 15 gadiem, iedvesmoties gan no savas, gan citu cilvēku dzīves. “Koka Rīgā” notika arī Eiropas vēlēšanu ģenerālmēģinājums, kurā katrs bija aicināts nobalsot par, viņaprāt, svarīgāko Eiropas vērtību.
Pasākuma atklāšanā piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, kura savā uzrunā teica: “Pirms 15 gadiem simboliski un ļoti praktiski Latvija atgriezās Eiropā. Šī atgriešanās bija vieta, kur vienmēr ir bijusi Latvija, un vienlaikus tas bija kā lēciens nezināmajā. Nezināmajā tajā ziņā, kā Latvija iekļausies, kā iegūs savu balsi Eiropā. Mēs esam iemācījušies, kā mums darboties, lai būtu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski līdztiesīgi lēmēji. Cilvēki, kas ar savām zināšanām un savu pieredzi var ietekmēt Eiropas Savienības nākotni. Laiks pierādīt nākamajiem eiroparlamentāriešiem, cik labi esam to iemācījušies.”
Viens no cilvēkiem, kuram Eiropas Savienība nav sveša un kurš ar sirdi un dvēseli strādājis tās labā, ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš uzsvēra, ka Eiropas vēlēšanās piedalīties ir vēl svarīgāk kā pašvaldības un Saeimas.
“Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām iet ir daudz svarīgāk, varbūt ne vienkāršāk. Pašvaldību vēlēšanās izšķiramies, kuru ceļu remontēt, un tas ir kas taustāms. Eiropas vēlēšanās ir augstāks līmenis – tās ir idejas un koncepti, likumu pieņemšana un tas, kādos ietvaros dzīvosim. Svarīgi ir izprast un novērtēt vērtības Eiropā, domāju, ar laiku to iemācīsimies. Piedalīšanās vēlēšanās zināmā mērā ir apliecinājums, vai es sevi spēju uztver kā pilnvērtīgu neatņemamu Eiropas Savienības sastāvdaļu,” tā A. Cimdars. Piedaloties improvizētajās EP vēlēšanās, kā galveno vērtību CVK priekšsēdētājs A. Cimdars uzskata mieru, piebilstot, ka tā vērtība nav samazinājusies.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele stāsta, ka pašreizējā mirklī Eiropa ir pagrieziena punktā. Savulaik mēs sanācām kopā, lai cīnītos, bet tagad ir jāsanāk, lai nosargātu. “Jārunā par atbildību. Uz Eiropas vēlēšanām ir svarīgi iet nevis mammas, vīra, sievas vai politiskā kandidāta dēļ, bet gan mūsu pašu dēļ. Mums kā viedokļu līderiem ir jānes atbildība ne tikai par mums pašiem, bet plašu sabiedrību,” uzskata M. Rībele.
Pasākumā ar pieredzes stāstiem par Latvijas ambīcijām Eiropā dalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, talantīgs jurists un politologs, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors, Gada Eiropas cilvēks Latvijā 2018 Egils Levits, Latvijas mākslas akadēmijas profesore, uzņēmēja un dizainere, dizaina biroja “H2E” līdzdibinātāja un radošā direktore, vairāku nacionālo un starptautisko apbalvojumu ieguvēja prestižos dizaina konkursos Ingūna Elere, mākslas meistars un gleznotājs, dēvēts arī par izcilāko mūsdienu latviešu plenēristu, bijušais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis un platformas “Your Move” dibinātājs Jānis Kreilis un “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
“Eiropas Savienība ir augsta līmeņa kooperācija starp 28 valstīm. Jo vairāk mēs sadarbojamies ar citām valstīm, jo efektīvāka kļūst arī mūsu valsts. Latvija līdzveido Eiropas politiku, tāpēc sabiedrībai lielāka vērība būtu jāpievērš tam, kā mēs to līdzveidojam un kādu Eiropu mēs gribam. Nākamajā simtgadē redzu Latviju pasaules attīstītāko valstu priekšgalā.”
Jautājumi un atbildes
Kas jāzina par Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Kad notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas?
2019. gada 25. maijā, sestdien, tās notiks Latvijā.
Kas var balsot Eiropas vēlēšanās Latvijā?
Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā un ir reģistrēti Latvijas iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, pilsonim jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu vēlēšanu dienā.
Kur varēs nobalsot Eiropas vēlēšanās?
Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru, kuru izveido un uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Katrs balsstiesīgais pilsonis Eiropas vēlēšanās sākotnēji būs iekļauts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs viņa reģistrētajai dzīvesvietai 2019. gada 24. februārī (90 dienas pirms vēlēšanām).
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, tiks iekļauti kopējā vēlētāju sarakstā ārvalstīs. Lai piedalītos vēlēšanās, šiem pilsoņiem noteiktu laiku pirms vēlēšanām jāpiesakās: balsot pa pastu (līdz 25. aprīlim) vai balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem (līdz 7. maijam).
Vai varēs mainīt iecirkni?
No 16. martam līdz 7. maijam vēlētāji varēs sākotnēji piešķirto iecirkni mainīt uz jebkuru citu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Iecirkņa maiņu varēs pieteikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, vai arī klātienē – katras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
No 11. līdz 16. martam PMLP vēlētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā izsūtīs paziņojumus par Eiropas vēlēšanām un informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī e-pakalpojumā vai, zvanot uz CVK uzziņu tālruni.
Kādi dokumenti nepieciešami, lai piedalītos Eiropas vēlēšanās?
Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir gan pase, gan personas apliecība (eID).
