Smilteniešu dārzos uzziedējusi sniega roze, kas parasti ziedus raisa martā.
Smilteniešu dārzos uzziedējusi sniega roze, kas parasti ziedus raisa martā.
“Tas nav nekas savāds, ja sniega roze šoziem zied janvārī,” saka smilteniete dārzkope Maija Melne.
Viņa skaidro, ka sniega roze uzzied, tiklīdz temperatūra ir aptuveni plus pieci grādi un atkūst zeme.
M. Melne ievērojusi, ka Smiltenes dārzos no zemes lien ārā krokusi. Lapas sāk dzīt rozes. Kurzemes pusē ziedpumpuri parādoties ievām. Nav jābrīnās par dārzos ziedošajām atraitnītēm. “Mēs, audzētāji, atraitnītes sējam augustā. Puķes paspēj uzziedēt un, ja nav sniega, tad zied visu ziemu,” skaidro dārzkope.
Par salu pēc tik siltas ziemas visvairāk uztraucas augļu koku un ogu krūmu audzētāji. Ja koki un krūmi aukstumā cietīs, lapas tie varbūt izdzīs, bet ziedu varētu nebūt.
Puķkopji var savu audzējumu no sala var pasargāt ar kūdru un agrotīkliem. “Mūžzaļajiem rododendriem ir lieli, piebrieduši pumpuri. Ja tagad uznāks mīnus 10 grādi, tad rododendri noteikti jāietin agrotīklā. Tāpat to var darīt ar upenēm, jāņogām un citiem ogu krūmiem. Narcisēm, tulpēm un citām puķēm jāliek virsū pēc iespējas vairāk kūdras,” iesaka M. Melne. Viņa joko, ka Latvijā varbūt būs Lielbritānijai līdzīgi klimatiskie apstākļi. Ziemas ar sniegu un salu nebūs, un dārzkopji varēs dzīvot bez uztraukuma.
“Februārī būs puteņi, bet ne pārāk lieli. Aprīlī ziedēs dārzi,” informācijā dalās M. Melnes veikalā nejauši sastaptais valcēnietis Arturs Goba. Viņš stāsta par makšķernieku vērojumu. Sliekas šobrīd dzīvo augsnes virskārtā. “Ja gaidāma zemes sasalšana, tad sliekas aiziet pusmetra vai metra dziļumā,” saka A. Goba.
