Šajā Latvijai ekonomiski smagajā laikā, par laimi, ir arī labas ziņas. Turklāt tās sarūpējuši nereti nievātie pašvaldību un valsts institūciju ierēdņi. Latvijai ir izdevies iegūt ļoti ievērojamus līdzekļus sabiedrisko ēku siltināšanai pašvaldībās. Jau ir sagādāti 17,5 miljoni latu un tūlīt tiks noslēgti līgumi par vēl 8,5 miljonu iegūšanu, lai finansētu 56 projektus gandrīz 50 pašvaldībās. Tas nozīmē, ka apmēram gada laikā tiks īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas darbi 222 objektos – bērnudārzos, skolās, internātos, sociālajos centros, veselības aprūpes iestādēs, bibliotēkās un citās pašvaldību ziņā esošās ēkās.Jūsu apkaimē siltināšanas darbi tiks veikti divās Strenču novada administratīvajās ēkās, Smiltenes ģimnāzijā, Trīs pakalnu pamatskolā Smiltenē un Bilskas pamatskolā. Pašvaldību līdzfinansējums šiem projektiem ir tikai 15%.Jāpaskaidro, ka iegūtie miljoni šiem un citu Latvijas pašvaldību ēku siltināšanas projektiem nav Latvijas budžeta nauda, bet gan ieguvums no Latvijas darījumiem tā sauktajā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Vienkāršoti paskaidrot to varētu tā – pasaules valstis, pievienojoties Kioto protokolam, ir apņēmušās samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nonākšanu atmosfērā. Tās valstis, kas nevar izpildīt Kioto protokola prasības, proti, kas pārsniedz piesārņojošās darbības limitus, ir spiestas iegādāties tā sauktās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības no valstīm, kas atmosfēru piesārņo mazāk. Latvijā šajā ziņā situācija ir ievērojami labāka nekā, piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Japānā un Spānijā. Tāpēc tieši šīm valstīm esam pārdevuši mums piederošās emisiju vienības un ieguvuši naudu energoefektivitātes projektiem. Citiem mērķiem, piemēram, algām un pensijām, šo naudu izmantot nav atļauts. Tomēr kopumā šo līdzekļu nonākšana Latvijā uz mūsu valsts budžeta situāciju atsaucas ļoti pozitīvi. Īstenojot ēku energoefektivitātes projektus, attiecīgo profesiju pārstāvjiem ir vairāk darba, tiek maksātas legālas algas un attiecīgas summas nonāk valsts budžetā arī nodokļu formā. Tādējādi tas ir reāls ieguldījums mūsu ekonomikas sildīšanā. Nemaz nerunājot par ekonomisko ieguvumu – telpas attiecīgajās ēkās būs siltākas un mīlīgākas un par siltumu apkures sezonā būs jāmaksā ievērojami mazāk. Turklāt īstenojot šādus projektus, Latvija dod ieguldījumu globālu mērķu sasniegšanā – proti, arī mūsu valsts dod ieguldījumu klimata izmaiņu novēršanā.Dažādu energoefektivitātes projektu īstenošanai Vides ministrija šogad jau ir ieguvusi vairāk kā 90 miljonus latu. Šī nauda tiks izmantota ne tikai pašvaldību ēku siltināšanai, bet arī katlumāju pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu ēku siltināšanai, videi draudzīga ielu apgaismojuma ieviešanas un citiem energoefektivitātes projektiem. Nākamgad plānojam sākt arī atbalstīt mikroģenerācijas projektus mājsaimniecībās, kuras būtu gatavas patstāvīgi sākt ražot elektroenerģiju savām vajadzībām.Turpmākajos trīs gados plānojam, ka no starptautiskās emisiju tirdzniecības Latvijā kopumā ieplūdīs vismaz 400 miljoni eiro.
Raimonds Vējonis,vides ministrs
