Savulaik, kad break dance deju stilu kā ielu šovu lielākoties varējām vērot tikai Holivudas izklaides žanra filmās, liela daļa jauniešu šo dejotprasmi centās apgūt patstāvīgi, jo viss bija superīgi, ko varēja pārņemt no Rietumiem.Ja ballītē tāds pašdarbnieks, vēloties pazīmēties, kādā brīdī uzlaida breiku, tad visu uzmanība tika pievērsta viņam. Un kā ne, viņš taču prata breikot, kaut jaunieša prasme vēl bija bērna autiņos.Mūsdienās break dance stils jauniešu vidū kļūst aizvien populārāks. Nesen “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka ar šo deju veidu pastāvīgi sākuši nodarboties arī Valkas pagasta skolēni saieta namā “Lugažu muiža”. Turklāt zinoša un šo stilu labi pārzinoša pasniedzēja Staņislava Ščerbakova vadībā. 23 gadus vecais Staņislavs ne tikai ir tehniski labi apguvis šo deju veidu, bet breiku uztver arī kā sava veida filozofiju, attieksmes paušanu pret pasauli un sevis izteikšanu. Stiprina veselību, veido personībuBūtiskais ir tieši šis aspekts. Šis laiks ar informācijas pārbagātību, pārlieku steigu, labiem un sliktiem piedāvājumiem, arī šķēršļiem daudziem jaunajiem ir licis apjukt un apmaldīties sevis meklējumos. Dzīve rāda, ka itin bieži mērķa pazaudēšana jauniešiem beidzas ar visa noliegšanu, ieslīgšanu narkotisko vielu vai alkohola radītajā aizmiršanās pasaulē vai arī vienkārši padara viņus tikai par patērētājiem. Arī Staņislavs atzīst, ka diezgan ilgi ir meklējis savu vietu dzīvē un tagad uzskata, ka to ir atradis.Daļēji arī tādēļ jaunais deju skolotājs ir piekritis mācīt sarežģīto deju stilu interesentiem Valkas pagastā, jo, iespējams, ar to nodarbojoties, vēl kāds atradīs interesantu un veselību veicinošu veidu sava “es” pilnveidošanai. “Interese bērniem ir. Apmēram pieci seši deju pulciņa dalībnieki ir gatavi ar break dance nodarboties pastāvīgi un nodarbībās ļoti rūpīgi izpilda apgūstamos vingrinājumus,” saka S. Ščerbakovs.Pats Staņislavs ceļu uz breiku atrada, mācoties Cēsu sanatorijas internātskolā. “Man vienmēr paticis sportot un veikt sarežģītas kustības, kas prasa fizisku piepūli. Skolā to ievēroja un brīvajos brīžos man uzticēja sporta zāles atslēgas. Varēju trenēties. Pateicoties direktora Egona Buša interesei par dejošanu, man bija iespēja šo prasmi apgūt. Sākumā gribēju iemācīties kaut ko ekstrēmu, ko citi vēl nebija redzējuši. Iemācījos salto, pēc tam ievēroju, ka padodas arī citi fiziski grūtāki vingrinājumi. Pēc 9. klases atgriezos Valkā un turpināju mācīties ģimnāzijā, bet līdztekus darbojos deju studijā “Joy”. Tur turpināju izkopt break dance stilu,” stāsta dejotājs.Breikeriem ir sava pasauleStaņislavs gan piebilst, ka pirms nodarbošanās ar break dance pamatīgi jāiesildās, citādi kāju ātri var saraut krampji. “Studijā “Joy” man bija ļoti labs skolotājs. Viņa vadībā arī šo deju veidu izdevās labi iemācīties,” apliecina Staņislavs.Dejotprasme viņam palīdzēja pēc skolas ātrāk iedzīvoties un atrast draugus Zviedrijā un Vācijā, jo, tāpat kā daudzi mūsdienu jaunieši, arī Staņislavs meklēja iespēju nopelnīt ārzemēs. “Mums, breikeriem, ir tikpat kā pašiem sava pasaule. Vienalga kurā valstī vai pilsētā es atrastos, ja tur būs vismaz pāris cilvēku, kas nodarbojas ar breiku, tad mēs ātri sapratīsimies,” saka S. Ščerbakovs. Viņš piebilst, ka ārvalstīs sācis apnikt diezgan garlaicīgais dienas režīms: darbs – mājas, mājas – darbs, tādēļ sameklējis interešu domubiedrus un kopīgi varējuši nodarboties ar break dance. Svarīgi izprast zaudējumuDejotāja karjerā Staņislavam iznācis piedalīties arī vairākās sacensībās. Kā vienu no spilgtākajiem notikumiem viņš atceras dalību Baltijas izlases sacensībās Tartu. Eiropas čempionātos gan vēl nav iznācis startēt, uz tiem pagaidām braucis tikai kā skatītājs.“Sacensībās viss ir svarīgi. Nozīmīga, protams, ir uzvara, bet svarīgi arī saprast, kādēļ piedzīvots zaudējums un ar ko konkurents bijis labāks. To izprotot, paša prasmē jau ir sperts solis uz priekšu,” apstiprina dejotājs. Jāpārzina arī publikas pieprasījums. “Breiks ir ļoti dzīvīga un mainīga deja. Vienu gadu žūrija no dejotājiem gaida ar kustībām un ritmu atklātu dejas filozofiju, bet otrā gadā tā var pievērst uzmanību sarežģītības pakāpei un pārsteiguma momentam. Arī tam visam breikā jābūt,” skaidro Staņislavs. Vismīļākā viņam ir Valgas break dance dejotāju komanda. “Tās vēsture ir rakstīta ar diezgan lieliem burtiem. Lai iekļūtu komandas galvenajā sastāvā, krietni jāpiepūlas, jo konkurence ir nežēlīga,” apliecina Staņislavs. Viņš gan piebilst, ka bez breika patīk arī citi deju veidi, bet izvēlētais stils ir mīļāks, jo, pēc dejotāja domām, nodarbojoties ar break dance, cilvēks var sevi pamatīgi fiziski norūdīt un attīstīt.Savu vietu dzīvē ilgi meklējisStaņislavs uzskata, ka Valkā ir iespējas jauniešiem sevi pilnīgot pašdarbībā, tomēr piedāvājums varētu būt lielāks. Par to liecina kaut vai tas, ka Valgas studijā “Joy” ir iesaistījušies vairāki Valkas jaunieši, jo savā pilsētā tādas iespējas nav atraduši. Vēlos šo jautājumu paplašināt un uzzināt Staņislava domas – vai vispār mūsdienās jaunam cilvēkam ir viegli sabiedrībā pieteikt savu individualitāti, personību un apliecināt savu varēšanu. “Šajā ziņā ar jauniešiem ir diezgan grūti. Mūs visu laiku ar kaut ko baro internets, televīzija un liela daļa jauno faktiski ir kļuvusi par ēdināmajiem, kuri pieraduši tikai uzņemt visu no citurienes, sevi aizmirstot. Dažkārt žēl noskatīties uz džekiem manā vecumā, kuri kaifo par to, kas viņiem galīgi nav vajadzīgs. Daudzi šajos apstākļos ir pieraduši gaidīt, ka viss uzreiz gatavs iekritīs klēpī. Tādi man dažkārt pārmet, ka es pats veltīgi pūlos jau vairākus gadus ar dejošanu, jo pasaules slavu tā arī neesmu ieguvis. Viņi grib, lai būtu kā filmā – te es sāku un te jau uzvaru pasaules čempionātā. Nekas tamlīdzīgs dzīvē nenotiek. Uz visu jāiet pamazām ar pamatīgu darbu,” skaidro S. Ščerbakovs. Staņislavs piebilst, ka arī pats savu vietu dzīvē diezgan ilgi meklējis. “Godīgi sakot, pats sevi un to, ko gribu, ilgi nespēju noskaidrot. Divus gadus trenējos džudo cīņā, pēc tam nodarbojos ar futbolu, apmeklēju arī šaha klubu, tā sakot, izmēģināju spējas visos pieejamos virzienos, līdz atklāju – man patīk atrasties uz skatuves.Sākumā traucē lampu drudzis, bet pie tā var pierast, turklāt tā pārvarēšana ļauj iemācīties ļoti labi pašam sevi sabalansēt,” stāsta Staņislavs.Visam cauri jāiziet pašiemTurklāt, pēc Staņislava domām, breika dejotprasme ir arī laba paškontroles, savaldīšanās un gribasspēka māksla. “Kad uz kaut ko dzīvē vai sadzīvē esmu nikns, tad savas dusmas izlādēju dejā, lai tās neiziet uz āru un neaizskar citus. Savukārt labas prasmes nodemonstrēšanā nepieciešama stipra griba un apņēmība,” saka S. Ščerbakovs. Pēc viņa domām, jaunieši mūsdienās ir sadalījušies uz diviem ceļiem. Viena daļa virzās uz priekšu, klausoties, ko iesaka citi, otra cenšas pati atklāt savu patiesību, mācās no savām kļūdām un pati sasniedz iecerēto mērķi. “Tas otrais ceļš, manuprāt, ir pareizākais. Jauniešiem vairāk jādomā loģiski, neatraujoties no dzīves īstenības un nedzīvojot pa mākoņiem. Tad viss būs kārtībā,” apliecina S. Ščerbakovs.
Par break dance
Break dance tulkojumā nozīmē lauztā deja. Savulaik ASV šis stils izveidojās kā viens no ielu deju (street dance) atzariem un ir uzskatāms par hiphopa kultūras sastāvdaļu.Break dance stilam ir raksturīgas veiklas, asas griezienu kustības ar akrobātikas elementiem kombinācijā ar pantomīmu. Dejošana notiek gan uz grīdas, gan stāvus.
