Pēdējās divas nedēļas pirms mācību gada sākuma tradicionāli ir tas laiks, kad skolotāji pulcējas kopā, lai atskatītos uz paveikto un pārrunāto turpmāk darāmo.
Vakar Valkas pašvaldības iestāžu namā ar šādu nolūku satikās novada skolu pedagogi, lai pārrunātu aktualitātes izglītībā.Sola nodrošināt mācību darbuŠogad tiek lauzts daudz šķēpu par šīs jomas nākotni, jo izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir iecerējis veikt vairākas reformas, bet ne visas atradušas atbalstu skolu darbinieku vidū.Tomēr kopumā pedagogi jauno mācību gadu ir gatavi sākt optimistiskā noskaņojumā, jo reformas un nereti tām sekojošās problēmas nāk un iet, bet paliek bērni, kuriem nepieciešamas labas zināšanas. Un kā tās viņiem sniegt, to daudzi skolotāji zina ļoti labi, jo ne viens vien no viņiem skolā ir nostrādājis daudzus gadus.To apsveikuma uzrunā uzsvēra arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs. “Valdība mums bieži sagādā kādu pārsteigumu. Tomēr, domāju, ka par to nav vērts satraukties. Visi sarežģījumi ir pārejoši. Pašvaldību pārstāvji par šīm lietām runās ar premjeru. Jaunie ministri grib kaut ko izdarīt, bet nereti dara tikai darīšanas dēļ. Jūs skolās tā nerīkojaties, un to apliecina panāktie rezultāti. Šogad izglītībai esam atvēlējuši vairāk līdzekļu nekā pērn un arī turpmāk darīsim visu, lai skolās būtu nodrošināts kvalitatīvs mācību darbs,” saka K. Albergs.Par pērn paveikto un tagadējām aktualitātēm runāja novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dzintra Auzāne. Pērn novadā vispārizglītojošās mācību iestādēs kopumā mācījās 855 skolēni. Šogad šis skaits būs mazāks, bet pēc pašreizējām aplēsēm ir cerība, ka mazāk par 800 audzēkņu nebūs. Šajā mācību gadā Valkas pamatskolā sāks strādāt divi jauni skolotāji – Evelīna Mitjakova un Gints Švecs.Mācību gada sākums ir svētki“Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, ar kādām domām paši pedagogi gaida jauno mācību gadu. Valkas ģimnāzijas fizikas un ķīmijas skolotāju Mundi Sebri nosacīti var saukt par jauno speciālistu, jo pērnais mācību gads viņam bija pirmais skolēnu priekšā. “Septembri gaidu ar vislabākajām domām. Šogad plānoju ar skolēniem veikt vairāk laboratorijas darbu, lai nostiprinātu viņos praktiskās zināšanas. Man nav tik lielas pieredzes, lai spriestu par gaidāmajām reformām. Jādara ikdienas darbs un tad jau redzēs, ko sniegs paziņotās pārmaiņas,” saka M. Sebris.Vijciema pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Gaile uzsver, ka viņai ik gadu pirmajā vietā ir bērni un viņu izglītošana. “Mācību gadu gaidu ar prieku, jo man un daudziem citiem skolotājiem tie ir svētki. Esmu optimiste un ceru, ka viss būs labi. Savulaik balsoju par to partiju, kurā ir Roberts Ķīlis, un ticu, ka viņš var daudz paveikt. Kas attiecas uz bērniem, viņi labprāt lasa grāmatas un to dara arī internetā. Jaunā paaudze ir zinātkāra un savu vietu dzīvē atradīs,” apliecina S. Gaile.Ērģemes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Vilciņa atzīst, ka mācību gada sākums viņas ikdienā ir viens no skaistākajiem brīžiem. “Vēlētos, lai arī turpmāk viss labi veiktos un mūsu bērni iegūtu labu izglītību. Ceru, ka arī iecerētās pārmaiņas nesīs tikai labumu jomai,” saka L. Vilciņa.Šīs skolas vēstures pasniedzējs Valters Beldavs atzīst, ka reformas ir vajadzīgas, bet tām vajadzīgs pamatīgs skaidrojums un pamatojums. “Pēc pašreizējiem plāniem izskatās, ka nākotnē izdzīvos tikai lielās skolas. Tas, ka mazajām lauku skolām draud slēgšana, ir ļoti slikti. Visi lauku kultūras centri mazāk vai vairāk balstās uz skolām. Labi redzam, kas noticis Kurzemē un Latgalē, kur jau deviņdesmitajos gados likvidēja daļu šo mācību iestāžu. Tagad tur ciemati ir pamiruši. Taču es sākšu mācību gadu ar labām domām un cerību, ka mūsu izglītības sistēma nākotnē tomēr pārveidosies tā, ka dos labus augļus,” nosaka V. Beldavs.
