Šobrīd viņi ir vēl pavisam maziņi – pusotru mēnesi veci, astoņi garausaini “japānieši” ar kažociņu, uz kura apmatojuma, mazuļiem paaugoties, būs izteiksmīgs zīmējums: melnas, tumši brūnas un dzeltenas krāsas svītras un laukumi.
Šie Japānas šķirnes trusīši ir jaunums Smiltenes pagasta tīršķirnes trušu audzēšanas saimniecībā “Ķiguļi” (tagad šādām saimniecībām ir jauns nosaukums – snieguma pārbaudes saimniecības).
Dāvana vīram dzimšanas dienā
“Ķiguļi” ir viena no biedrības “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija” saimniecībām, par kuru “Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstījusi.
“Gan jūs, gan citi man bieži vaicā, kas jauns? Tad nu padomāju, – tad vajag arī kādu jaunumu gan selekcijai, gan skaistumam,” smaida “Ķiguļu” saimniece Dzintra Lezdiņa. Viņas izvēle jaunuma iegādē bija par labu Japānas šķirnes trušiem ar svītrainu apmatojumu. Latvijā šās šķirnes truši nav izplatīti, iespējams, tāpēc, ka viņu selekcija ir grūta, jo apmatojuma zīmējums ne vienmēr atbilst standartam. Dzintrai iepaticies šo trušu svītraini raibais kažociņš, turklāt mājās ir arī kaķenes ar līdzīgu kažoku. “Tad nu izdomāju vīram dzimšanas dienā 16. decembrī atvest no ārzemēm dāvanu un arī atvedu – Japānas šķirnes trusi,” to, kā “Ķiguļu” trušu saimniecība papildināta ar jaunu šķirni, stāsta Dzintra Lezdiņa.
Saimniecībā ir arī citu šķirņu truši: Jaunzēlandes baltais, Jaunzēlandes sarkanais, Kalifornijas, Burgundas, Lielā šinšilla, Liesmainais un pundurtruši.
Dzintra Lezdiņa ir arī Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste un šķirnes trušu vērtētāja un jaunpienācējus “japāniešus” savā saimniecībā vēro ar profesionālu interesi, spriežot, ka sanāktu interesants krustojums, sapārojot Japānas šķirni ar Jaunzēlandes sarkano. Viņa piebilst, ka “Ķiguļos” “japāniešu” audzēšana ir tikai sākumā un sākums vienmēr ir grūts, kamēr iemācās ar katru šķirni darboties.
Visvairāk pietrūkst izstāžu
Japāņu šķirnes trušu mazuļus Dzintra Lezdiņa šoruden plāno parādīt izstādēs un ļoti cer, ka tādas būs un “Covid-19” otrais vilnis neatnāks.
“Tādām saimniecībām kā mūsu šis laiks ar “Covid-19” iespaidā noteiktajiem ierobežojumiem bija grūts, jo nav izstāžu ne Latvijā, ne ārzemēs. Nevaram parādīt trušus citiem,” nopūšas “Ķiguļu” saimniece. Piemēram, saistībā ar kopējo situāciju “Covid-19” vīrusa izplatībā pasaulē un Latvijā šopavasar Izstāžu kompleksā “Rāmava” paredzētās izstādes “Pavasaris 2020” norise pārcelta uz oktobri. Šī izstāde Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijai bija iespēja dalīties jaunumos par ciltsdarbu un trušu audzēšanu.
“Dalīšanās pieredzē un kopā būšana ar kolēģiem mums ir svarīga. Tas, ka tā nav iespējama, ļoti pietrūkst, un domāju, ka līdzīgi ir daudziem cilvēkiem. Neesam taču roboti. Šis ir grūts laiks, arī ģimenē, kad nevar satikties ar saviem bērniem, mazbērniem,” atzīst Dzintra Lezdiņa.
Trušu audzētājiem būtiska ir arī jaunu vaislas dzīvnieku iegāde, kas notiek izstādēs ārzemēs un kur pēc Latvijā audzētajiem šķirnes trušiem esot pieprasījums. Tirgus pavisam nav apstājies, jo pēc robežu atvēršanas uz Latvijas truškopības saimniecībām brauc lietuvieši un igauņi, taču pagaidām saimniecības dzīvo pašas par sevi.
Publiskas aktivitātes nerīko arī biedrība “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija”. Šī biedrība veic šķirnes trušu pārraudzību un vērtēšanu, apkopo informāciju par šķirnes trušiem un ganāmpulkiem, izsniedz tīršķirnes dzīvnieku zootehniskos sertifikātus un izcelsmes apliecinājumus, rīko izstādes Latvijā un piedalās izstādēs Eiropas valstīs. Pašlaik biedrībā darbojas 13 pārraudzības saimniecības, kurās audzē 33 trušu šķirnes.
