Pagājušajā nedēļā mednieku apmācības un atpūtas bāzē “Mārkulīči” Vidzemes plānošanas reģions jau trešo gadu vasaras nogalē organizēja Vidzemnieku dārza svētkus, kuru laikā sumināja reģiona veiksmes stāstu veidotājus, tostarp arī “Sedas pilsētas sirds – kultūras nams”. Šos svētkus Vidzemes plānošanas reģions rīko jau ceturto reizi. “Mēs no sava novada veiksmes stāstiem vienmēr kaut ko esam izvirzījuši. Tā kā šogad noslēdzās struktūrfondu īstenošanas septiņu gadu periods, lielākā vērība tika veltīta projektu lietām,” stāsta Strenču novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.
Domā par nākamo konkursuSedas pilsētā ir īstenoti trīs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekti, tāpēc Seda tika izvirzīta Veiksmes stāstu nominācijai. Pavisam apbalvoja 26 nominantus, tostarp arī Valkas mākslas skolu un Mēru muižu Smiltenes novadā.Saņemt apbalvojumu par Sedu kopā ar G. Gailīti devās arī Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, jo tieši viņa bija īstenoto projektu kuratore. “Mēs jau domājam, ko šim konkursam izvirzīt nākamgad, jo uzskatām, ka veiksmīgu stāstu un lietu mūsu novadā ir daudz,” smaida G. Gailīte. Trīs gadu laikā nu jau apkopoti vairāk nekā simts stāsti no visiem Vidzemes novadiem, starp kuriem atrodami amatnieki, uzņēmēji, kultūras darbinieki, tūrisma objekti, pasākumi, pilsētas, kultūras un atpūtas iestādes un citi. Katru gadu veiksmes stāsti tiek izvērtēti pēc citiem kritērijiem. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzskata, ka Vidzemes Veiksmes stāsti ir par drosmīgiem uzņēmējiem, tūrisma entuziastiem un sociāli aktīviem iedzīvotājiem, kas ar savu piemēru rāda, ka Vidzemē ir daudz iespēju.
Pilsētas sirds – kultūras nams Sedas pilsēta izsenis ir izcēlusies ar savdabību, ar it kā pirms vairākiem gadu desmitiem apstājušos laiku un tobrīd dominējošām vērtībām. Gar starveidā izvietotajām ielām redzamas dzeltenas Staļina klasicisma stilā celtas divstāvu dzīvojamās mājas. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik koncentrētā veidā iespējams redzēt šādu arhitektūru. Neapšaubāmi, ka šis īpašais pilsētas šarms ir saglabājams un Strenču novada dome to iespēju robežās dara.Kultūras namu vietējie iedzīvotāji sauc par pilsētas lepnumu, jo tas ir atdzimis pēc daudzu gadu pamestības. Īstenotie ELFLA projekti ēkai ļāvuši pārvērsties līdz nepazīšanai. Īpašs prieks par atgūtajām mājām ir Sedas pašdarbības kolektīviem – krievu tautas ansamblim “Sudāruška” un austrumu deju grupai “Arābija”. Novada domes kultūras dzīves organizatore Arta Šomase prot piesaistīt vietējos iedzīvotājus. Viņa zina, ka visapmeklētākie pilsētā ir ar krievu mentalitāti saistītie pasākumi, jo Sedā latviešu nav daudz. Tas gan netraucē jebkuram Sedas iedzīvotājam rosināt veidot kādu pasākumu, jo svētkus Sedā mīl visi. Šeit tos prot skaisti un sirsnīgi svinēt.Pilsētas iedzīvotāji labprāt iesaistās arī muzeja krājumu veidošanā, dāvinot dažnedažādas vēstures liecības, piemēram, padomju laika sadzīves priekšmetus un mūzikas instrumentus. Līdz ar muzeja zāles iekārtošanu Sedas kultūras namā, šeit mājos arī vietējais tūrisma informācijas centrs, laipni uzņemot katru viesi, pastāstot par Sedu un tās apkārtni.
