Smaidīga, acīs degsme, atvērta, starojoša – tāda bija BMX kluba “Tālava” sportiste Sandra Aleksejeva (21 gads) pēc atgriešanās no Londonas Olimpiskajām spēlēm, Valmierā izkāpjot no balta limuzīna, ko viņai sarūpēja valmierieši. Pirmo reizi Sandru redzēju šādu, jo līdz šim viņa sabiedrībai savas emocijas neizrādīja, bija klusa un nosvērta.Olimpiādes noskaņās viņai ir tik daudz ko teikt, jo pirmo reizi Olimpiskās spēles, pirmo reizi limuzīns, pirmo reizi autogrāfu sniegšana un fotografēšanās ar līdzjutējiem, taču pats būtiskākais – pirmo reizi 15 gadu laikā viņa pilnībā izbaudīja BMX. “Ai! Sajūtas ir neaprakstāmas! Dodoties uz taimtriālu (individuālo braucienu – red.), man bija jāstājas pirmajai. Cilvēki tribīnēs sagaidīja ar tādām ovācijām, kā vēl nekad. Tagad man ir lielāks gribasspēks. Londonā es sapratu, ka es to varu, guvu jaunu pieredzi un uzzināju, ko nozīmē Olimpiskās spēles,” stāsta Sandra.Kā teica meitenes treneris Olafs Lakučs, Olimpiādē vai nu salūst vai atveras. Uz Sandru acīmredzami var attiecināt otro variantu. Londonā BMX trase bija sarežģīta, bet Sandra pēc katra pusotru stundu garā treniņa trasi izjuta aizvien labāk. “Burtiski 30 minūtes pirms taimtriāla atvēros, uztraukums pārgāja. Jā, treniņā pēc kritiena biju izsista no sliedēm, bet tikai uz pāris stundām. Ja neskaita dažas nianses, ar rezultātu esmu apmierināta. Nokļūšana Olimpiskajās spēlēs jau vien ir kaut kas īpašs. Protams, nezinu, kā būtu, ja būtu… Bet ir četri gadi priekšā, ko trenēties,” enerģiska ir pirmā Latvijas BMX braucēja, kas nokļuvusi pasaulē prestižākajās sacensībās.Sandra pēc Londonas atzīst, ka latviešu sportistus vieno gribasspēks un pārliecība, ka var sasniegt ko vairāk. “Agrāk domāju, ka Latvijas labākie sportisti ir iedomīgi. Olimpiskajā ciematā pēdējās trīs dienas sākām čupoties ar pārējiem Latvijas delegācijas sportistiem. Tas mani iepriecināja. Esmu mainījusi savas domas par viņiem. Sākumā likās iedomīgi, bet iepazīstoties – tādi paši cilvēki kā es,” ar prieku secina Sandra.Iespējams, Olimpiskās spēles šovasar viņa būtu skatījusies pa televizoru, ja pirms 15 gadiem vecāki nebūtu aizveduši uz BMX trasi Silvā. Tolaik Sandrai bija tikai seši gadi. Ar BMX pasauli viņu iepazīstināja entuziasts Aldis Romanovskis, bet pirmie treneri bija Jānis Zālītis un Jānis Rezins. Darbs 15 gadu garumā, cīņa trasē un ar sevi ļāva piepildīt sportistes lielāko sapni – Olimpiskās spēles. Sandrai raksturīgi ir nerunāt par mērķiem, bet otrs sapnis ir nākamā Olimpiāde Riodežaneiro. Lai visi sapņi piepildās!
