“Lai vairāk tiek sociālajai jomai. Visiem cilvēkiem ir maz naudas,” teic Strenčos uz ielas uzrunāta jauna ģimene – Santa Teilāne un Arnis Andriņš. “Ziemeļlatvija” aicināja nejaušus garāmgājējus izteikt savu viedokli, kam vajadzētu atvēlēt vairāk finansējuma Strenču novada domes budžetā jeb novada naudas makā 2010. gadā.
Strencēnieši S. Teilāne un A. Andriņš audzina pusotru gadu veco meitiņu Kati. Ģimenē naudas pelnītājs ir tikai A. Andriņš, un arī tad vairāk par minimālo algu viņš nesaņem.“Jābrauc projām uz Norvēģiju. Te nav ko darīt, ” spriež jaunais vīrietis. Līdzīgi domā S. Teilāne. Viņa nesekmīgi mēģinājusi sameklēt darbu, taču Strenčos un apkārtnē tas esot bezcerīgi.Strenču novada deputāti aizvadītajā nedēļā jau apstiprināja novada domes 2010. gada budžetu. Strenču un Sedas pilsētai un Jērcēnu un Plāņu pagastam šogad kopumā jāiztiek ar aptuveni 2,5 miljoniem latu.“Budžets ir sastādīts tā, lai novadā pašvaldības iestādes varētu tikai eksistēt un izdzīvot, pildot savas funkcijas. Faktiski šogad ir pieņemts sociālais budžets,” uz sociālās aizsardzības jomas prioritāti norāda Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.Var pietrūkt naudas algāmNovada budžeta plānotajos izdevumos finansējums sociālajai aizsardzībai jeb pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem šogad sastāda salīdzinoši lielu īpatsvaru – 404 599 latus. Tos izdos galvenokārt likumā noteikto sociālo pabalstu izmaksai. Sociālā aizsardzība ir ceturtā lielākā izdevumu joma Strenču novada budžetā aiz pašvaldības funkciju nodrošināšanas, tai skaitā procentu maksājumiem Valsts kasei (kopumā 630 303 lati), izglītības (539 409) un ekonomiskās darbības (420 519), kas attiecas uz komunālās saimniecības jautājumiem.Strenču novada pamatbudžets 2010. gadam ieņēmumos apstiprināts 2 572 016 latu un tikpat daudz – arī izdevumos. Tomēr pašvaldības speciālisti jau tagad raizējas, vai budžetā būs tik daudz naudas, cik ir plānots. Jau tagad nepildās prognozes par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu, kaut gan tas ir pašvaldības budžeta “mugurkauls”. Pavisam no šā nodokļa plānots novada budžetā 2010. gadā iekasēt 855 665 latus. Taču jau janvārī saņemts par 30 procentiem mazāk, nekā prognozēts. Ja plānotie ieņēmumi nepildīsies, tad to varēs just pašvaldības iestādēs strādājošie.Strenču novada domes galvenā grāmatvede Zaiga Muižniece skaidro, ka pašvaldībai pirmie obligātie maksājumi ir norēķini ar Valsts kasi – kārtējie kredīta pamatsummas un procentu maksājumi. “Tad izvēles kārtībā pašvaldībai jānolemj, vai palikt parādā piegādātājiem un maksāt algas pašvaldības iestādēs strādājošiem, vai arī kavēt algu izmaksu,” atzīst Z. Muižniece.Jau tagad grāmatvedībā sakrājusies pavadzīmju kaudze par materiāliem, kas bija vajadzīgi ūdensvada un apkures sistēmu remontiem novadā, galvenokārt Sedā.Labās lietas “uzsauks” EiropaAttīstību Strenču novadā šogad var veicināt vienīgi no Eiropas Savienības fondiem līdzfinansēto projektu īstenošana. Dažos projektos būvdarbi iepriekš jāfinansē pašvaldībai. Tāpēc Strenču novada dome nolēmusi lūgt Valsts kasē ilgtermiņa kredītu – aptuveni 800 tūkstošus latu – uz 30 gadiem triju Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai šā gada laikā (ūdenssaimniecības attīstības Strenču pilsētā otrais etaps par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu; Strenču kultūras nama rekonstrukcijas pirmā kārta; saieta nama būvniecība Plāņu pagasta Jaunklidzī), kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai novada domes ēkās Strenčos, Rīgas ielā un Valkas ielā. To finansē no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. “Pēc projektu pabeigšanas un vajadzīgo dokumentu iesniegšanas, daļu summas atgūsim no Eiropas fondiem un kredīta summa paliks daudz mazāka,” skaidro novada domes attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Līga Sovere.J. Pētersons informē, ka pašvaldība cer uz finansējumu vēl vairākiem būvdarbiem. “12. februārī iesniegsim projektu Lauku atbalsta dienestā, lai piesaistītu papildu naudu Strenču kultūras nama rekonstrukcijas otrajai kārtai un varētu remontēt iestādes telpas, tai skaitā nomainīt grīdu zālē un pārbūvēt skatuvi. Strencēnieši un arī visa novada iedzīvotāji to ir pelnījuši, jo Strenčos ir aktīva kultūras dzīve,” saka pašvaldības vadītājs. Seda netiekot aizmirstaNovada dome arī izstrādā projektu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, lai atrisinātu problēmas ar siltumapgādi Sedā un varētu rekonstruēt katlumāju. Plānots nopirkt vēl vienu apkures katlu, lai spētu saražot visai pilsētai vajadzīgo siltumu. Citā projektā paredzēta ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija visā Sedas pilsētā. “Sedas komunālo jautājumu risināšana novada domei šobrīd ir galvenā prioritāte, un ar Sedas jautājumiem nodarbojamies vairāk nekā ar citiem, kaut gan varbūt kādam Sedas iedzīvotājam šķiet citādāk. Taču ir lietas, ko nevar izdarīt uzreiz,” skaidro J. Pētersons. Strenču novada dome jau decembrī iesniedza projektus par ūdenssaimniecības sakārtošanu Sedā un Jērcēnu ciematā, kur arī plānots piesaistīt Eiropas naudu.“Tagad esam visi četri kopā,” strencēniete Vizma Buliņa saprot, ka novadā pašvaldības nauda jāsadala uz Strenčiem, Sedu, Plāņu un Jērcēnu pagastu. Pensionāre spriež, ka galvenajai jomai novadā jābūt izglītībai, lai “tauta būtu izglītota”.“Ko nu man pašai daudz vajag. Pensiju dabūšu atpakaļ. Šogad arī līdz manai mājai Stacijas ielā sola ievilkt ūdensvadu,” gaida V. Buliņa.
