Pludmales volejbola turnīrā “Ērģemes dūzis”, invalīdu sporta spēlēs un dažādos citos sporta pasākumos Ērģemes pusē neiztrūkstoši tiek minēts Mārča Krama vārds. Viņš ir bijis gan pasākumu organizators, gan palīdzējis kā tiesnesis, gan pats piedalījies mačos. Pēdējā laikā Mārča vārdu zina arī tie, kas skatās interneta portālu zvidzeme.lv. Tajā ir jaunākās ziņas par notikumiem pagastā, kā arī tuvākā un tālākā apkārtnē.“Es mīlu savu pagastu un gribu, lai Ērģemes vārds izskan tālu,” saka M. Krams.Organizē jauniešiem turnīruM. Krams ir beidzis Ērģemes pamatskolu, pēc tam mācījies Valmieras valsts ģimnāzijā, bet pēc tās pabeigšanas iestājies Rēzeknes robežsargu skolā. Pašlaik Mārcis strādā robežapsardzē Valkā.Viņš ir viens no tiem sabiedriski aktīvajiem jauniešiem, ar kuru iniciatīvu ciematā aktīva kļuvusi sporta dzīve.“Turnīrs “Ērģemes dūzis” ir mans lolojums. Laukumu pagasta centrā izveidojām, kad vēl mācījos vidusskolā. Palīdzību sniedza arī pagasta vara. Vakaros tur sākām spēlēt volejbolu. Mačus rīkojām arvien biežāk un tad, pirms dažiem gadiem, ienāca prātā organizēt turnīru, kurā sacenstos vairākas komandas. Esmu priecīgs, ka jaunieši bija atsaucīgi. Pirmajā gadā turnīrā piedalījās 14, pērn – 17, bet šogad – 27 komandas,” stāsta M. Krams.Tagad bieži dzird, ka jaunieši pamet laukus, bet Mārcis nolēmis palikt dzimtajā pagastā un piedalīties tā attīstībā, ja vien, kā pats saka, ceļam nepārskries melns kaķis. “Dzīvē visādi var gadīties. Var jau daudz ko organizēt, lai dzīve būtu piesātinātāka, bet laukos ir vajadzīgs arī darbs. Ja tā nav, tad ne ar kādiem pasākumiem jauniešus neizdosies noturēt. Man tādā ziņā ir paveicies – darbs pilsētā, tā no Ērģemes nav tālu, bet, ja tā nebūtu, es nezinu, ko darītu,” saka M. Krams.Katram brālim savas interesesTurklāt, pēc Mārča domām, mūsdienās attālumi no kāda pagasta līdz pilsētai nav noteicošie. Var strādāt pilsētā, bet dzīvot laukos. “Mans jaunākais brālis Didzis strādā Rīgā, bet dzīvo te, jo izrēķināja, ka dzīvokļa īrēšana nav lētāka par transportizdevumiem,” piebilst M. Krams.Mārcim ir divi brāļi, un arī viņi ir atraduši savām interesēm atbilstošas nodarbes. Vecākais brālis Uldis ir virsnieks Latvijas armijā un piedalās militārajās misijās, bet jaunākais ir aizrāvies ar automašīnām. Par to liecina arī ar dažādiem braucamajiem piepildītais pagalms. “Didzis var šos vecos agregātus ķīlēt, jaukt un atkal likt kopā. Tas ir viņa hobijs un arī profesija. Viņš ir apguvis automehāniķa profesiju un tagad autozinības studē tālāk. Es atkal ņemos ar sportu. Tā mēs katrs esam atraduši savu lauciņu,” saka Mārcis.Popularizē Ērģemes vārduTagad gan viņam ir vēl viena aizraušanās – portāla veidošana. Mārcis ir priecīgs, ka palielinās portāla pastāvīgo lasītāju skaits. Tas liecina arī par tā veidotāju izaugsmi. M. Krams gan vēlētos, lai satura veidošanā un ziņu sagādāšanā aktīvāki būtu citi jaunieši. “Nereti ir tā, ka sarunājam, lai jaunietis atsūta ziņas, viņš arī apsola, bet pēc laika solītais piemirstas. Bet tāda ir dzīve. Meklējam tālāk, lai trāpītu uz īstajiem cilvēkiem,” apliecina M. Krams.Portālu zvidzeme.lv Mārcis kopā ar rīdzinieku Reini Fišeru veido tikai uz entuziasma pamata. “Man jau patīk šad tad uzsvērt, ka esmu lokālpatriots. Gribu, lai savu dzimto pagastu neaizmirst arī tie bijušie ērgemieši, kuri tagad dzīvo Rīgā un citās pilsētās. Varbūt mūsu mājas lapa viņiem ir vienīgais informācijas avots par notikumiem un pasākumiem šeit. Daži jau ir izteikuši atzinību, ka nu varot uzzināt, kas mūsu klubā un citur notiek. Tas dod stimulu darboties tālāk,” atzīst Mārcis. Jaunietis uzskata, ka viņam piemīt izteikts dzimtās vietas sindroms. “To izjūtu, kad iznāk ilgāku laiku atrasties projām. Pērn bieži vajadzēja doties komandējumos uz ārzemēm un tad, kad atgriezos Ērģemē, kļuva ļoti labi ap sirdi. Visapkārt viss pazīstams, tuvs un jutu, ka arī mani pārņem apkārtējais miers,” stāsta Mārcis.Daudz var izdarīt arī bez naudasViņš uzskata, ka pagasta attīstībā var daudz izdarīt arī ar labu gribu un apņemšanos bez lieliem naudas ieguldījumiem. “Daudz kas atkarīgs no aktivitātes. Visās vietās ir gan darbīgi, gan pasīvi cilvēki. Dažiem aktivitāte ir jāiekustina, un tad viss notiek. Zinu, ka mamma, kura vada kluba darbu, arī iesaistīja vairākus pašdarbībā un tagad viņi visi aktīvi darbojas. Ja runājam par to, ko paši varam, tad jāmin kaut vai tas pats sporta laukums, ko iekārtojām saviem spēkiem, pats arī pirku vajadzīgās lietas aprīkojumam. Neviens cits jau mūsu vietā nedarīs, mums tas viss vajadzīgs un mums arī jāstrādā,” saka M. Krams. Pagaidām viņš nedomā par iekļūšanu kādā pārvaldes struktūrā nākotnē, lai varētu no tādām pozīcijām lemt par pagasta un novada attīstību. Pēc Mārča domām, pašreizējie vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji, kam ir teikšana, arī visai maz respektē jauno idejas. “Tas savā ziņā ir dabiski un saprotami. Arī es savos 25 gados, kad runājos ar 15 gadus vecu puisi, nereti zemapziņā izjūtu tādu kā skepsi, sak, ko nu tu, puisīt, daudz zini. Skaidrs, ka četrdesmitgadīgs cilvēks to pašu izjutīs, uzklausot mani,” spriež Mārcis. Viņš gan uzskata, ka tie jaunieši, kuri tā gribēs sevi pierādīt, arī panāks iecerēto, kaut caur ugunskristībām vajadzēs iziet.Ar sportu Mārcis ir draugos jau no mazotnes un tagad uzskata, ka sportošana viņam ir vislabākais relaksācijas veids. “Kad gāju skolā, tētis mani veda uz brīvās cīņas nodarbībām Valkā. Tur ieguvu pirmo rūdījumu. Tagad man patīk komandu spēles: volejbols, basketbols un florbols. Kad pamatīgi izskrienos, tad visas problēmas ir aizmirsušās, bet pašsajūta lieliska,” apliecina M. Krams.Tagadējā krīze jaunietī nav radījusi pesimismu un neticību valsts nākotnei. “Pašlaik situācija ir skarba, kad daudzi zaudē darbu, bet krīze izdara arī daudz laba. Notiek reformas, pārstrukturēšanās, jo jāatzīst, ka mums daudz kas jau bija iesīkstējis. Nebija nekāds jaunums, kad katram mazam priekšniekam bija vismaz divi vietnieki. Cits citam sēdēja uz galvas, bet iznākumā radās tik liela birokrātija, kuras liktos šķēršļus bija grūti pārvarēt. Tagad daži gaida krīzes beigas, cerot, ka viss atjaunosies, kā bija. Es domāju, ka pārvaldes sistēma tomēr būs kļuvusi elastīgāka un veicinās attīstību,” spriež jaunietis.Nākotnē M. Krams Ērģemi savā iztēlē redz kā prestižu rajonu pie attīstītas Valkas. “Man pašam galvenā nākotnes vēlēšanās ir visu mūžu nodzīvot Ērģemē. Es nejustos priecīgs, ja dzīve darbu un mājvietu piespiestu meklēt citur,” saka M. Krams.
