Kā ik gadu, Valkas novada zemnieki pirms Jāņiem pulcējās Valkas pagasta Lugažu muižā, lai brauktu viens pie otra aplūkot sējumus.
Šogad garastāvoklis saimniekiem sliktāks, jo gaidāmo ražu ietekmējis ilgstošais sausums.
“Pēc sestdienas lietavām apstākļi mazliet ir mainījušies, taču neko daudz lietus nav līdzējis, jo pusotru mēnesi nebija ne piles. Daudzviet vairs neko nevar labot,” saka Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” saimnieks Mārtiņš Kreilis.
Mēslojums jāber uz lapām
Viņš stāsta, ka sausuma laikā minerālmēslus bēris uz sējumiem, jo augsnē tos vairs nevarēja iestrādāt. Lietus minerālmēsliem palīdzēs iestrādāties zemē. “Raža gan būs krietni mazāka kā pērn. Tas ir viennozīmīgi. Ja četras tonnas no hektāra iegūšu, tas jau būs labi,” secina zemnieks. Viņš uzskata, ja vairs nebūs negaidītu dabas kaprīžu, tad izdosies pabeigt šo sezonu uz robežas starp zaudējumiem un ienākumiem. Līdzīgās domās ir arī pārējie. “Lejasciņu” saimnieks Vilis Jansons atzīst, ka labība aug slikti. “Ziemājus jau vietām pārsēju. Vasarāju ražu neprognozēju, zinu tikai, ka tā būs mazāka kā pērn. “Nesen uzlijušais lietus nācis par vēlu. Domāju, ka sējumu platības būs atzalainas – viena daļa būs vēl zaļa, citur graudi jau pusgatavi. Tas sagādās problēmas graudu novākšanai un kaltēšanai,” stāsta V. Jansons.
Optimistiskāk situāciju vērtē SIA “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena. “Lietus ir sagaidīts, viss ir kārtībā. Domāju, ka daļa graudu vēl uzdīgs. Vienīgi to gatavība nebūs vienāda. Būs jāraugās, kur kult, kur vēl pagaidīt. Ķēpa būs, bet zemniekiem jāpielāgojas dabas apstākļiem. Tāda ir mūsu dzīve,” secina M. Bondare-Petersena.
Uz vizuālo skatu nevar paļauties
Pirmais lauks, pie kura saimnieki apstājās, bija SIA “Valdro Agro” tīrums, kurā iesēti šķirnes ‘Edvīns’ kvieši. Zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece Ināra Pakalna skaidro, ka ar ‘Edvīna’ šķirni augstas ražas neizdosies iegūt, jo šiem kviešiem nav ieliktas lielas potences. “Pērn izdevās iegūt septiņas tonnas no hektāra. Tie ‘Edvīna’ šķirnei ir griesti. Šogad uz to nav ko cerēt,” viņa skaidro.
Tālāk skates dalībnieki aplūkoja Kārķu pagasta zemnieka Mārtiņa Pētersona lauku. Arī viņam graudi dažviet labi sadīguši, citviet sliktāk auguši. I. Pakalna “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka var ar graudu selekcionāriem konsultēties, kādas šķirnes izvēlēties, taču to augšana ir dabas ziņā. “Šogad ļoti izteikti varēja redzēt visus trūkumus. Spilgti atklājās tīrumos vietas, kur ir augsts augsnes skābums. Tur ir izveidojušās ieplakas un viss iesētais mirst. Tādēļ augam ir bloķēta mikroelementu paņemšana no augsnes. Tas nozīmē, ka maksimāli uz augu lapām jāber viss paredzētais mēslojums. Tas palīdz augu uzturēt pie dzīvības līdz lietum. Ražai tas neko daudz nepalīdz, taču iesētie graudi spēj uzņemt nepieciešamās vielas,” skaidro I. Pakalna.
Viņa uzskata, ka šogad visā Latvijā kopumā raža varētu būt nedaudz labāka nekā Vidzemē. Mums ir sausums, bet Kurzemē un Zemgalē viss aug. Pēc vizuāli redzamā vēl nevar spriest par ražu. “Pērn, piemēram, “Kalniešu” saimnieks Jānis Anže teica, ka rudzi slikti auguši, bet iekūla pamatīgu ražu,” secina I. Pakalna.
