Mūsu mazajā klusajā pilsētiņā tikai retumis kādu nomušī, piekauj vai apzog, taču nesen uzklausīju kādas pensionāres šausmu stāstu, kam viņa bijusi lieciniece pussešos no rīta. Tam nav nekādu tiešu pierādījumu, taču visi apstākļi liecina, ka viņa redzējusi apmēram 20 pīļu sagūstīšanu vai nogalināšanu Varžupītē. Sirmā kundze katru rītu šādā laikā ved pastaigāties savu sunīti uz kapu pusi. Tajā rītā viss noticis kā parasti, taču pensionāre ieraudzījusi kādu garu nepazīstamu vīru lietusmētelī. Suņuks sāka riet, bet kundze ievērojusi, ka viņam līdzās esošajā maisā kaut kas kustas. Nepazīstamais iegājis kapos un tūlīt iznācis ar otru maisu. Tajā brīdī piebraukusi automašīna, pēc aculiecinieces stāstītā tā bija apvidus mašīna ar rezerves riteni aizmugurē. Itin strauji tika atvērtas aizmugurējās durvis, iemesti abi maisi un mašīna aizbraukusi. Kundzei lielajā apjukumā un uztraukumā neienāca prātā ievērot automašīnas numuru. Viņa pīles baroja divas reizes katru dienu visu gadu. Par to, ka maisos varēja būt pīles, viņa iedomājās tikai pēc tam, jo uz ierasto barošanas reizi bars neatsaucās kā parasti un nelidoja, cenšoties apsteigt cita citu.Diezin vai normāls cilvēks atļautos nogalināt pilsētā dzīvojošās meža pīles, taču acīmredzot ir tipi, turklāt ne jau izsalkušie, kam nepastāv nekādas morāles un ētikas normas. Kaut ko tādu varētu pieļaut, ja rastos situācija par izdzīvošanu ekstrēmos apstākļos, taču šis gadījums patiesībā ir kriminālnoziegums, jo pīļu medību sezona sākas augusta otrajā sestdienā un ne jau pilsētas teritorijā.
