Trešdien Latvijā darbu sāka tautas nobalsošanai izveidotie vēlēšanu iecirkņi.
Valkas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Helēna Kurme informē, ka novadā izveidoti septiņi vēlēšanu iecirkņi. Valkā ir divi – pilsētas kultūras namā un Jāņa Cimzes mūzikas skolā.Iecirkņos vienāds darbalaiksVisos novada vēlēšanu iecirkņos darbalaiks ir vienāds – otrdien, trešdien, ceturtdien, sestdien un svētdien iecirkņi ir atvērti no pulksten 9 līdz 13, bet piektdienās un pirmdien – no 14 līdz 18. “Vēlēšanu iecirkņos pirms referenduma datuma – 18. februāra – nevar balsot, bet tajos var iepazīties ar visu informāciju, kas saistīta ar tautas nobalsošanu. Iecirkņos pilnā tekstā ir pieejami Satversmes grozījumi, par kuru pieņemšanu vai noraidīšanu vajadzēs balsot, vēl interesentiem ir iespējams iepazīties ar balsošanas kārtību. Iecirkņos pieņem arī pieteikumus no tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties iecirknī un vēlas balsot mājās,” stāsta H. Kurme.Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka visu vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laikus var uzzināt, zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas diennakts uzziņu tālruni 67049999, interneta mājaslapā www.cvk.lv, kā arī pie katra vēlēšanu iecirkņa. Pavisam Latvijā ir izveidoti 950 vēlēšanu iecirkņi un 85 iecirkņi ārvalstīs. Tautas nobalsošanas dienā – 18. februārī – visi iecirkņi balsošanai būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. Vēlēšanu zīmē būs ierakstīts jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?” Atbilžu varianti ir “par” un “pret”. Šajās dienās “Ziemeļlatvijas” redakcijā joprojām vairāki cilvēki, lielākoties pensionāri, vēlējās noskaidrot, kā jābalso, lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Acīmredzot daļa cilvēku apjūk, izlasot par grozījumiem, un tādēļ neiedziļinās piebildes izprašanā. Būtība ir tāda – ja vēlaties, lai tikai un vienīgi latviešu valoda būtu valsts valoda, tad plus zīmi ievelciet rāmītī ar atbildes variantu “pret”. Ja gribat, lai valsts valoda būtu arī krievu valoda, tad plus zīme jāievelk rāmītī pie atbildes “par”. Jābūt pārliecinošam vairākumamNedrīkst paļauties uz presē daudzkārt minētajiem apgalvojumiem, ka gan jau vairākums nobalsos par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un tādēļ neiet balsot. Svarīgi ir balsot “pret”, lai par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu būtu ievērojams vairākums. Ja šī starpība būs neliela, tad to savās politiskajās manipulācijās izmantos Latvijas neatkarības pretinieki. To, ka tam ir liela nozīme, apliecina arī Latvijas nacionālo politisko spēku mobilizēšanās un publiskotie aicinājumi nestāvēt malā, bet balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, jo tas būs balsojums arī par Latvijas neatkarību. Arī Valkas novada deputāti ir vienbalsīgi atbalstījuši un publiskojuši šādu aicinājumu. Dažu deputātu viedokļus uzklausīja arī “Ziemeļlatvija”. Deputāts Valdis Šaicāns uzskata, ka balsojums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vienlaikus ir apliecinājums, ka latvieši vēlas būt saimnieki savā zemē. “Tā ir svēta lieta. Mums nav jāpakļaujas kaimiņu lielvaras spiedienam tikai tādēļ, ka ģeogrāfiski neesam liela valsts, bet jāpastāv uz savām tiesībām. Ar balsojumu pret divām valsts valodām mēs dosim arī atbildi Valsts prezidenta nevarībai, kurš nespēja panākt, lai vispār šāds referendums, kas ir pretrunā ar Satversmi, nenotiek,” saka V. Šaicāns.Deputāts Ernests Lībietis atgādina, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā tās pilsoņi var runāt un kopt savu dzimto valodu. Tiem, kuriem ir dārga Latvija, dārga un godājama ir arī tās pamatnācijas valoda. “Ziemeļlatvija” aicina nebūt slinkiem, un, ja īsti nav skaidrs, par kādu atbildes variantu balsot, aiziet uz iecirkni un pārliecināties, ko nozīmē balsojums “par” un ko “pret”.
