„Ziemeļlatvijā” pēc palīdzības vērsās Māra Puķīte, kura novērojusi, ka cilvēkam ratiņkrēslā ir sarežģīti pārvietoties pa Smiltenes ielām, jo ne visas uzbrauktuves ir piemērotajā augstumā, lai uz tām ar ratiņiem uzbrauktu. Nepieejamas ir arī frizētavas un zobārstniecības kabineti.
M. Puķītes vīrs Uldis Lunders kopš šā gada aprīļa slimības dēļ ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Smilteniete ar vīru dzīvo Kaļķu ielā, netālu no veikala „Maxima”, un viņi abi novērojuši, ka dažviet pilsētā cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem pārvietošanās ir sarežģīta. Nelaimi nevar paredzēt„Atmodas ielā un tai blakus esošajās tagad notiek intensīvi remontdarbi, un mums ir neiespējami tikt līdz poliklīnikai, lai vīrs varētu apmeklēt ārstu. Ja reiz tagad notiek ielu rekonstrukcija, tad jāpadomā par visiem cilvēkiem. Pa pilsētas centru kaut kā ir iespējams pārvietoties, taču kā lai mēs tiekam no Kaļķu ielas līdz poliklīnikai? Vai mums jābrauc ar līkumu cauri centram?” jautā M. Puķīte. „Ziemeļlatvija” kopā ar M. Puķīti pārliecinājās par pašreizējo situāciju Smiltenē. Uzbraukšanai nepiemēroti augstumi pašreiz ir Dārza – Dakteru ielas krustojumā, pie veikala „Maxima” un vietām arī pilsētas centrā. Pie dažām pilsētas iestādēm uz invalīdiem paredzētās uzbrauktuves novietota atkritumu tvertne vai riteņu novietošanas stends. „Neviens nevar paredzēt, kad ar viņu notiks nelaime. Arī mēs nedomājām, ka vīrs nonāks ratiņkrēslā. Tagad Smiltenē ir skola bērniem ar īpašām vajadzībām, bet kā viņi pārvietosies pa pilsētu? Ne jau vienmēr kāds viņus pavadīs. Viņi arī paši gribēs kaut kur doties,” uzskata M. Puķīte. Apkārtējai videi jābūt pieejamaiBiedrības „ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola skaidro, ka, atbilstoši normatīvajiem aktiem, jebkurai sabiedriskai vietai, ja tā tiek renovēta vai būvēta no jauna, jābūt pieejamai arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. „Latvijā statistika diemžēl ir tāda, ka 80 procenti gadījumu šiem normatīvajiem aktiem neatbilst. Smiltenē ir sarežģīts reljefs – dažādi pakalni un slīpumi, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanos pa Smiltenes pilsētu padara sarežģītāku,” norāda D. Vītola. Viņa informē, ka ar Ekonomikas ministrijas un firmas “AMS” atbalstu ir izveidota mājas lapa www.videspieejamiba.lv, kuras mērķis ir informēt atbildīgās personas par vispārpieņemtiem standartiem pieejamas vides nodrošināšanā. Šajā mājas lapā ir ne tikai aprakstīts, bet arī vizuāli parādīts, kādai ir jābūt ārējai videi, lai tā būtu pieejama. D. Vītola vērš uzmanību, ka vides pieejamība nozīmē ne tikai pieejamas vides izbūvēšanu. Pats galvenais, lai cilvēks ar invaliditāti reāli varētu pārvietoties pa ēkām un ielām bez grūtībām. “Ir skumji, ka gandrīz visas frizētavas un zobārstniecības kabineti atrodas otrajā stāvā,” norāda D. Vītola. Smiltenes novada domes tehniskais direktors Uldis Rudzītis skaidro, ka daudzviet Smiltenē vēl norisinās būvniecības darbi projektu “Atmodas ielas un Raiņa ielas un to pieslēguma ielu kompleksā rekonstrukcija” ietvaros. Tā ir pirmā kārta no paredzētā ielu kompleksajās rekonstrukcijās. Viņš norāda, ka, tā kā darbi iesāktajos projektos nav pabeigti, vēl ir pāragri spriest, ka rekonstrukcijas darbu ietvaros ielas izbūvētas nepiemēroti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. U. Rudzītis skaidro, ka ielu komplekso rekonstrukciju darbi notiek pēc tehniskajiem projektiem, kas izstrādāti atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Uzlabos satiksmes drošību“Ietves daļa, par ko jautā M. Puķīte, neietilpst rekonstrukcijas darbu ietvaros – tā ir saistīta ar privātīpašumā jau esošu auto stāvlaukumu pie veikala “Maxima”. Šo ar piekļūšanu veikalam saistīto esošās ietves daļu nevar saistīt ar Atmodas ielas kompleksās rekonstrukcijas ietvaros veicamajiem darbiem. Rekonstrukcijas darbu noslēgumā gar trotuāru iekārtos barjeras, un ielu varēs šķērsot pie Atmodas ielas nobrauktuves pret veikalu “Maxima” vai pie Raiņa ielas. Virzienā no Lejas ielas pa taisno Atmodas ielu šķērsot nevarēs, jo šajā vietā tā nav droši pārredzama un ar garenkritumu. Iespējams, ka šobrīd pārvietošanās šajā posmā nav ērta, taču pēc tam cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varēs pārvietoties gan pa Atmodas, gan Blaumaņa ielu vai caur pilsētas centru, jo projektā paredzēts izbūvēt ietves ar uzbrauktuvēm ietvju galos un pie nobrauktuvēm,” informē U. Rudzītis. Viņš piebilst, ka rekonstrukcijas darbu laikā, lai uzlabotu satiksmes drošību, jauna gājēju ietve izbūvēta arī Atmodas ielas labajā pusē (virzienā no centra puses – red. piezīme) sākot no Lejas ielas. Līdz šim tā bija tikai ceļa kreisajā pusē, un cilvēkiem nācās pārvietoties pa ceļa braucamo daļu. U. Rudzītis skaidro, ka Dārza – Dakteru ielas krustojumā un arī pilsētas centrā remontdarbi veikti apmēram pirms desmit gadiem, tādēļ, iespējams, pāris vietās ietvju uzbrauktuvju platums vai augstums neatbilst pašreiz noteiktajiem izmēriem.
