212. turpinājums. Par ostmarkām nopirkt varēja to mazumiņu, kas pienācās uz kartītēm, vēl arī pastmarkas un līdzīgas preces. Arī avīzes varēja abonēt. Bet zemnieka galvenais ieguvums bija prēmijas zīmes jeb šeines.
(212. turpinājums)
Par ostmarkām nopirkt varēja to mazumiņu, kas pienācās uz kartītēm, vēl arī pastmarkas un līdzīgas preces. Arī avīzes varēja abonēt. Bet zemnieka galvenais ieguvums bija prēmijas zīmes jeb šeines. Sevišķi dāsni šeines deva tad, ja pienu nodeva virs obligātās normas, un vismaz mans tēvs šo iespēju mēģināja izkombinēt. Vāciešu ordnungs noteica, kā vienu produktu var aizstāt ar citu, bija izstrādātas speciālas tabulas.
Ja, teiksim, pusgadā vajadzēja nodot 80 kilogramu gaļas dzīvsvarā, bet aizvestā cūka svēra 120 kilogramu, tad lieko daudzumu varēja pārvērst olās vai pienā. Beigu beigās varēja produktus nemaz nenodot, bet samaksāt ar prēmijas zīmēm. Kad kara beigu posmā visi meži bija pilni ar sarkanajiem partizāniem, reizēm vienā vienībā pat vairāki simti vīru, tad nekādi atbalstītāji šādu armiju pabarot nevarēja. Bet partizāniem lielos daudzumos bija sagādātas šeines, ar kurām viņi gāja pie lielsaimniekiem un ņēma gan cūkas, gan bullēnus, un zemnieki šādā veidā centās nodrošināties pret paredzamajām staļinistu represijām. Cik man zināms, partizānu vienību komandieri savu solījumu pildīja godprātīgi, NKVD orgāniem iesniedzot savu atbalstītāju sarakstus. Vismaz Pēteris Strautmanis to izdarīja attiecībā uz Sikšņu un Palsmanes puses zemniekiem. Bet pietika nomainīties čekistu priekšniekiem un apriņķu partijas komiteju pirmajiem sekretāriem, lai viņu priekšteču solījumus neviens vairs neņemtu vērā.
Prēmiju zīmes bija divējādas. Par vienām varēja pirkt cukuru vai spirtu. Cukura Mūsmājās vācu okupācijas gados netrūka, kaut daži kaimiņi sūdzējās, ka viņiem nepietiekot. Spirts bija vērtīgs tāpēc, ka parastais degvīns nekam nederēja. It kā skaitījās 30 grādu stiprums, bet dzērāji ar spirtometriem sen bija pārbaudījuši, ka nesanāk daudz vairāk par 20 grādiem. Šajā situācijā cilvēks, kuram krājumos glabājās spirts, varēja nopirkt kaut veselu muižu. Par tā saucamajām drēbju šeinēm parastos veikalos neko prātīgu atrast nevarēja, toties pie spekulantiem varēja dabūt gan miera laiku apavus, gan jebkuru rudens mēteli.
Zīmīgi arī tas, ka vācieši ļoti rūpējās, lai pienotavām tiktu piegādāts ļoti tīrs un augstas kvalitātes piens. Šim nolūkam visiem tika izsniegti vates filtri, kurus ielika kāstuvē. Viena veida filtri bija jau rūpnieciski sagatavoti vajadzīgā formāta ripās, un katrs filtrs no otra atdalīts ar papīra starpliku.
Otrs variants bija filtru ruloni, kur tāpat vates dvieļiem pa vidu atradās garas papīra loksnes.
(Turpmāk vēl.).
