Otrdien vārdadienu svinēja Zentas. Nekļūdīšos, ja teikšu — Valkas rajonā populārākā šā vārda īpašniece ir trikātiete, pieredzes bagātā agronome, SIA “Vāle” direktore Zenta Gulbe.
Otrdien vārdadienu svinēja Zentas. Nekļūdīšos, ja teikšu — Valkas rajonā populārākā šā vārda īpašniece ir trikātiete, pieredzes bagātā agronome, SIA “Vāle” direktore Zenta Gulbe.
Ar gaviļnieci tikos viņas skaisti iekoptajās mājās Baznīcas ezera krastā — “Niedrās”. Pašlaik Zentai ir karstākais darba laiks, jo ir labības kulšanas sezona. SIA “Vāle” pārziņā ir arī govis un cūkas.
“Gandrīz 40 īpašnieku priekšā esmu atbildīga, lai sabiedrība ar ierobežotu atbildību veiksmīgi strādātu un nestu peļņu. Lai viss notiktu, kā tam jānotiek. Mēs esam tāds kārtīgs kolhozs,” secina direktore.
Lauksaimnieki visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc šajā ilgi nepiedzīvotajā karstumā no laukiem, kas kopti pēc labākās sirdsapziņas un kuros ievērota tehnoloģija kaitēkļu un slimību apkarošanai, no hektāra izdodas iekult tikai nepilnas divas tonnas graudu. Vairāk nekā 40 gadu ilgajā darba pieredzē šis gads ir viens no sliktākajiem. No Trikātas laukiem jāiekuļ vismaz piecas tonnas no hektāra.
“Sēdi kaut lauka malā un raudi. Šogad vinnēja tie zemnieki, kuriem ir vairāk ziemāju. Tie dod labu ražu,” secina pieredzējusī agronome.
Viņa kopā ar vīru Daini bija arī zemnieku saimniecības “Imantas” īpašnieki, bet, abiem aizejot pensijā, saimniecību uzticēja radiniekam Viktoram Kanašniekam. Tas gan nenozīmē, ka Zenta neseko līdzi saimniecības darbībai un attīstībai. Sarunājoties ar vienmēr dzīvespriecīgo un darbīgo lauksaimnieci, neticu savām ausīm par pensijas gadiem. Zenta ne tikai aktīvi strādā, bet katru gadu vairākas reizes paspēj aizbraukt ceļojumā. Nesen viņa kopā ar draugiem pabija Spānijā.
“Visu mūžu esmu smagi strādājusi, bet nopelnīju tikai 38 latu pensiju,” smejas Zenta. Savukārt Dainis ir viens no retajiem valstī, kurš saņem Eiropas pensiju. Lai gan viņi necerēja, ka, aizpildot dokumentu kaudzi un arī godīgi veicot pienākumu pret valsti, izdosies saņemt cilvēka cienīgu atbalstu vecumdienās, tas notika, pateicoties trikātietes neatlaidībai, zinātkārei un uzņēmībai. Zenta nekad nelaiž garām izdevību iemācīties ko jaunu un saņemt darbā noderīgu informāciju. Papildu direktores pienākumiem viņa kārto grāmatvedības dokumentāciju trijām saimniecībām.
“Cilvēkam vajag tikai rakties un mācīties, un tad tā lieta aiziet,” secina trikātiete.
Zenta priecājas, ka pirms gadiem bija starp tiem dullajiem, kuri nolēma dibināt Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību. Tā ir iespēja regulāri satikties ar līdzīgi domājošiem un vienā jomā strādājošiem cilvēkiem. Zenta atzīst, ka dzīvē vairāk iznācis kontaktēties ar gados jaunākajiem, tāpēc, iespējams, viņa pati ir garā jauna un moža. Ne velti jaunībā Zenta sapņoja par balerīnas vai cirka mākslinieces karjeru, bet liktenim labpatikās viņu vadīt pilnīgi pretējā virzienā. Zenta 60. gadu sākumā pabeidza Stāmerienas tehnikumu un tagad joprojām regulāri tiekas ar saviem kursabiedriem. Diemžēl šogad neiznāca aizbraukt uz Dailes teātra festivālu Stāmerienā, jo bija jāseko līdzi graudu kulšanai.
Zentas dzimtās mājas ir Rankas pagastā. Katru gadu viņa brauc uz kapu svētkiem, no attāluma apskata savas dzimtās mājas, bet, atpakaļceļā, apstājas un ceļa malā paraud. Zenta visu mūžu dzīvojusi ar atziņu, ka nevar otram darīt un novēlēt ļaunu, tāpēc viņai dzīvē ir vairāk draugu, nevis ienaidnieku. “Niedru” saimniecei ir prieks dzīvot, un viņa nekad nav atļāvusies būt vāja. Lauksaimniece novērojusi, ka stiprie cilvēki strādājot līdz pēdējam brīdim un tad — lūstot. Zenta tādu likteni paredz arī sev.
