Žēl, ka pagaidām viņiem nekas nesanāk ar in – door (iekštelpām skeitparkam). Vietas pie Smiltenes tirdzniecības centra kāpnēm nav daudz. Arī ar garāmgājējiem jārēķinās.
Žēl, ka pagaidām viņiem nekas nesanāk ar in – door (iekštelpām skeitparkam). Vietas pie Smiltenes tirdzniecības centra kāpnēm nav daudz. Arī ar garāmgājējiem jārēķinās.
Apmēram tā domāju ikreiz, kad vakaros redzu pusaudžu bariņu braukājam ar velosipēdiem pie vienas no tirdzniecības centra ieejām. Šoruden daži no viņiem vērsās “Ziemeļlatvijā”, uzrunājot avīzē uzņēmējus cerībā atrast telpas (piemēram, angāru), kur ierīkot ziemas skeitparku. Tas tāpēc, lai nebūtu ziemas mēnešos jābraukā zem klajas debess.
Neviens uzņēmējs vai telpu īpašnieks neatsaucās.
Faktiski par to nav jābrīnās. Pat ja kādam Smiltenē būtu brīvas telpas, viņš tās, pirmkārt, iznomātu maksātspējīgam pieaugušajam – kādai firmai vai tamlīdzīgi, jo pusaudži nav bagāti klienti. Otrkārt, ir atbildība nepilngadīgos ielaist savā īpašumā. Ja nu kaut kas notiek?! Pieļauju, tāds domu gājiens ir vairākumam pieaugušo. Protams, dzīvē nevar gribēt visu. Smiltenes pilsētas dome jauniešiem jau ir izveidojusi vasaras skeitparku. Taču nevienam nav liegts tiekties pēc kaut kā vairāk, nekā ir tagad. Šajā gadījumā ir ļoti apsveicami, ka Kristaps (viņējie sapratīs, – kurš) un citi domubiedri paši izrāda iniciatīvu un ir gatavi darboties, lai tiktu pie ziemas skeitparka, kā arī uzņemties atbildību par telpu sakopšanu. Jācer, ka pieaugušo vienaldzība viņus neatsēdinās tik tālu, lai turpmāk idejām atmestu ar roku.
