No 16. līdz 18. septembrim Limbažos notika starptautisks oriģināldramaturģijas teātru festivāls «Spēles prieks», kurā piedalījās septiņu valstu teātri, tostarp arī Valkas pilsētas teātris.
No 16. līdz 18. septembrim Limbažos notika starptautisks oriģināldramaturģijas teātru festivāls “Spēles prieks”, kurā piedalījās septiņu valstu teātri, tostarp arī Valkas pilsētas teātris.
“Galvenais nosacījums bija, ka katram dalībniekam jāspēlē savas valsts oriģināldramaturģijas izrāde. Mēs festivālā piedalījāmies ar Ingas Ābeles lugu “Dzelzszāle”. Man interesantākais bija tas, ka pirmo reizi vienkopus redzēju tik daudz jauno teātra kritiķu un žurnālistu,” nedaudz izbrīnīts Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis.
Notikumiem līdzi sekoja daudzi Latvijas Universitātes studenti, kuri vēlas apgūt teātra kritiķa specialitāti. Festivāla izrādes bija ļoti daudzveidīgas, un, kā sacīja jaunā teātra mākslas kritiķe Evita Mamaja, no piecām latviešu oriģināllugām trīs bija veltītas narkomāniem un alkoholiķiem. Acīmredzot šī tēma Latvijā patiesi ir aktuāla.
“Mūsu izrādi gan skatītāji, gan teātra speciālisti uzņēma ļoti atzinīgi. Latvijas radiožurnāliste Rita Rikše kultūras programmā “Rondo” ir sagatavojusi raidījumu par Valkas teātri un festivālu kopumā. Liela publikācija par festivālu gaidāma arī žurnāla “Teātra Vēstnesis” nākamajā numurā. Lielākais kompliments, ko pēc izrādes no viņas saņēmām, skanēja aptuveni tā: “Jūs ar savu iestudējumu esat izgriezuši pogas Nacionālajam teātrim,” lepni stāsta režisors. E. Mamaja uzskata, ka valcēnieši ir iestudējuši grūti spēlējamu lugu, turklāt iznākums ir ļoti interesants. Teātra kritiķe Līvija Akurātere sen seko līdzi norisēm Valkas teātrī un uzslavēja trupu par turēšanos pie pašu iedibinātām tradīcijām — turēšanos pašu noteiktajos rāmjos. Redzēt šo izrādi bijusi bauda. Viens no interesantākajiem notikumiem bija parodijas par teātra izrādēm. Valcēniešu “Dzelzszāli” parodēja teātris no Nīderlandes un tika atzīts par labāko parodētāju. Nīderlandiešus piesaistīja valcēniešu svītrainie tērpi, tāpēc viņi horizontālo strīpu radīšanai izmantoja daudz līmlentes un savā sapratnē attēloja dažus izrādes fragmentus.
Festivālā netika analizētas atsevišķas izrādes. Organizatoru galvenā vēlme bija apjaust, kurp katrā valstī virzās oriģināldramaturģija, pie kādas auditorijas tā vēršas.
