Smiltenes novada domei un pašvaldības uzņēmuma “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” vadībai šobrīd ir risināms atbildīgs uzdevums, no kura izpildes būs atkarīga iedzīvotāju turpmākā medicīniskā aprūpe – pēc insulta, onkoloģisku slimību gadījumā, ārstēšanās kursa pabeigšanai pēc operācijām un tamlīdzīgi.
Pašvaldības uzņēmumā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” līdz šim jau sešus gadus (ieskaitot 2016. gada 11 mēnešus) bija pieejamas 10 medicīniskās aprūpes gultas. To uzturēšanas izdevumu segšanai līdzfinansējumu no sava budžeta visu šo laiku piešķīrusi Smiltenes novada dome.
Šogad šim mērķim pašvaldības budžetā ieplānoti 62 800 eiro. Pacienta iemaksa savukārt ir 7, 11 eiro par vienu diennakti.
Ģimenes ārstus
nostāda fakta priekšā
Ar šādu medicīniskās aprūpes gultu esamību stacionārā visu šo laiku rēķinājušies Smiltenē strādājošie ģimenes ārsti, nosūtot uz tām savus pacientus, kuriem minētais pakalpojums ir nepieciešams, proti, tādu medicīniski aprūpi nav iespējams sniegt mājas apstākļos.
Pirms dažām dienām “Ziemeļlatvijas” redakcijā savā un vairāku kolēģu vārdā vērsās ģimenes ārste Maruta Bindre, jo ģimenes ārsti pēkšņi tikuši nostādīti nepatīkama fakta priekšā. “Uz medicīniskās aprūpes gultām pacientus vairs nevaram aizsūtīt, jo, izrādās, nodaļa ir ciet, aiztaisīta mums nezinot. Mēs arī nezinām, kurš šādu lēmumu pieņēma,” stāsta M Bindre.
Par to satraukti esot arī viņas kolēģi, citi ģimenes ārsti, jo pašvaldības uzņēmums “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” faktiski bijusi vienīgā veselības aprūpes iestāde, kas tuvākajā apkaimē sniegusi šādu pakalpojumu. Vidzemes slimnīcā uz tādu pat cerēt nevarot.
Kaut arī SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ir pašvaldības uzņēmums, arī novada deputāti nav tikuši iepriekš informēti par iestādes vadības lēmumu vairs neuzņemt pacientus medicīniskās aprūpes gultās un arī viņiem tas ir bija pamatīgs pārsteigums. Piemēram, Smiltenes novada deputāte Ilze Vergina par minētā pakalpojuma pārtraukšanu uzzinājusi tikai aizvadītās piektdienas vakarpusē, kad viņai pazvanījis kāds ģimenes ārsts, un attiecīgi nav varējusi izskaidrot notikušo.
Šo trešdien uzņēmumā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ieradās vairāki novada domes Sociālo un medicīnas jautājumu komitejas deputāti (novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, Tija Zaļkalne, Vairis Tralla), deputāte Ilze Vergina, kura darbojas citās pašvaldības komitejās, Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Šteinberga un sociālā darbiniece Arnita Feiberga, lai uzklausītu SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Sarmīti Zvirgzdiņu un viņas vietnieci Sandru Nātru un spriestu, kā arī turpmāk saglabāt minēto pakalpojumu.
Proti, ir mainījušās valsts prasības veselības nozarē, tāpēc pašvaldībai un tās uzņēmumam “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ir jādomā, kā tas turpmāk varētu sniegt medicīniskās aprūpes pakalpojumus savās telpās.
“Jau strādājam pie jauna risinājuma, lai varētu saglabāt šās gultas (medicīniskās aprūpes gultas – redakcijas piezīme) un izpildīt prasības. Šobrīd tas nav iespējams, tāpēc arī ir pārejas periods, kurā pacientus minētajās gultās neuzņem,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Otrā svaru kausā – pansionāts
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” telpās atrodas arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa, tautā dēvēta par pansionātu.
Lai vienā ēkā zem viena jumta atrastos gan pansionāts, gan stacionārs, ir jāizpilda virkne nosacījumu (atsevišķas telpas procedūrām, uzņemšanai, personālam un tamlīdzīgi, tāpat arī ir noteikts, cik kvadrātmetru jābūt uz vienu cilvēku), un SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ēkā ar tās līdzšinējo noslogojumu tas nav izdarāms, sēdē deputātiem skaidroja iestādes vadītāja Sarmīte Zvirgzdiņa. Viena no ģimenes ārstēm viņai ierosinājusi šādā situācijā slēgt pansionātu. “Kāpēc? Ja man visu laiku domē ir sacīts – “kā tu palielināsi savus ieņēmumus, lai nav zaudējumu”? Tagad beidzot ir pieprasījums, un mums ir piedāvājums. Kāpēc lai es tagad kaut ko likvidētu?” sēdē deputātiem taujāja S. Zvirgzdiņa.
Pansionātā ir 55 gultas vietas, un visas ir aizpildītas. Uzņemti tiek pacienti ne tikai no pašu, bet arī no citiem novadiem. Gaidot, kad kāda no vietām pansionātā atbrīvosies, cilvēki stāv rindā, kas norāda, ka pansionātu vajadzētu paplašināt, taču ir jautājums, vai tiešām tam vajadzētu notikt uz medicīniskās aprūpes gultu rēķina.
Ja runā par medicīniskās aprūpes 10 gultām, kurās pacienti nonāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tad tām noslogojums ir aptuveni 30 procenti, skaidro iestādes vadība.
Ja, piemēram, 2010. gadā, šajās gultās ievietoti pavisam 238 pacienti, tad vēlāk viņu skaits pakāpeniski sarucis, un šā gada 11 mēnešos tie bijuši 126 pacienti. Šo sešu gadu laikā daudzi no viņiem pēc ārstēšanās kursa pabeigšanas kļuvuši par pansionāta iemītniekiem.
Risinājums tiek meklēts; ir cerība
Pat tad, ja medicīniskās aprūpes gultas nav tikušas pilnībā noslogotas, ir iedzīvotāji, kuriem šis pakalpojums ir nepieciešams, tāpēc to nedrīkst likvidēt, vēl jo vairāk, zinot, kādā situācijā Latvijā ir veselības aprūpe. To sēdē vairākkārt uzsvēra deputāte I. Vergina. Uz šā pakalpojuma nepieciešamību norādīja arī Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Šteinberga. “Pakalpojumam jābūt pieejamam pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīvesvietai, un, ja kaut ko likvidē, tad kaut kam jānāk vietā. Es nesaredzu pamatu šo medicīnas gultu likvidēšanai. Cilvēki ne par velti satraucas un pārdzīvo, jo ietikt slimnīcā Valmierā vai Cēsīs ir neiespējami. Tas ir liels atspaids un palīdzība no jūsu puses, ko līdz šim esat darījuši, un mēs vēlamies, lai tas turpinās. Veco cilvēku mūsu sabiedrībā kļūst arvien vairāk, cilvēki arī vairāk slimo, un šāds pakalpojums ir nepieciešams,” komitejas sēdē SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” vadību uzrunāja A. Šteinberga.
Sēdē piedalījās arī “Ziemeļlatvija”, pārliecinoties, ka klātesošie izprot situāciju un apsver vairākus risinājumus, kā saglabāt esošos pakalpojumus, ko sniedz SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”. Šo jautājumu izskatīs arī Smiltenes novada Sociālo un medicīnas jautājumu komitejas sēdē pirmdien, 19. decembrī, un pēc tam domes sēdē. Tiklīdz būs zināms konkrēts lēmums, informēsim par to mūsu lasītājus.
Savukārt diennakts traumpunkts, par kura turpmāko darbību Smiltenē tika dzirdētas dažādas runas, darbosies arī turpmāk. To apliecina gan SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca vadība”, gan Nacionālais veselības dienests (traumpunktu finansē no valsts budžeta).
“2017. gadā nav plānots mainīt pakalpojumu pieejamību Smiltenes pilsētas iedzīvotājiem, un tiks apmaksāta steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbība,” atbildi uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu sniedz Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča.
VIEDOKLIS
Maruta Bindre, Smiltenē praktizējoša ģimenes ārste:
– Mums ir ļoti daudz smagi slimu pacientu, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe (to pacientu aprūpe, kuru slimība nav radikāli izārstējama – redakcijas piezīme) un medicīniskā palīdzība. Vidzemes slimnīca tādus pacientus neņem pretī. Šobrīd valstī šis jautājums ir kliedzoši saasinājies, jo reorganizācijas rezultātā ir palikušas slimnīcas, kas ārstē cilvēkus. Tālākā aprūpe tiek atstāta ģimenes ārstiem, ārpus slimnīcas aprūpei, taču resursu kā to izdarīt mājas apstākļos, nav. Turklāt neviens mediķis pie cilvēka mājās nevar būt klāt 24 stundas diennaktī. Tāpēc mēs, Smiltenē strādājošie ģimenes ārsti, esam ieinteresēti, lai pašvaldībai piederošajā uzņēmumā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” arī turpmāk būtu medicīniskās aprūpes nodaļa, jo tā ir vajadzīga cilvēkiem. Ģimenes ārsti ir tie, kuri satiekas ar cilvēku aci pret aci grūtos un vēl grūtākos apstākļos, un kopīgi jāpieņem lēmums, kā dzīvot. Cilvēkiem ir dažādi dzīves apstākļi, dažādas situācijas, arī patiesi dramatiskas. Ir tik daudz vecu, slimu, vientuļu cilvēku. kurus uzreiz nevar aizsūtīt uz pansionātu. Tāpēc aicinām pašvaldību darīt visu iespējamo, lai tā savā uzņēmumā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” nelikvidētu medicīniskās aprūpes nodaļu un mēs nenonāktu tādā situācijā, kad cilvēkiem jāsaka, “eitanāzija ir jūsu vienīgā iespēja, – tūdaļ aizmigt un nejust vairāk neko”.
Pašvaldība galu galā ir tā, kurai ir funkcija nodrošināt veselības aprūpi saviem iedzīvotājiem iespēju robežās, kādas katrā vietā ir. Mums Smiltenē ir resursi, jo mums slimnīca vēl nav noslaucīta no zemes virsas ar visu savu vārdu Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca. Un domāju, ka tur ir iespējams tādās telpās, kādas tur ir, iepriekš uzlabojot un sakārtojot atrast vietu cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Tās taču nav intensīvās gultas.
Tāpat arvien vairāk medicīnā būsim spiesti domāt par kadru jautājumu. Ārsti noveco, arī mūsu novadā ir pirmspensijas un pensijas vecuma mediķi. Jādomā, kā piesaistīt jaunos gados speciālistus. Kāpēc Valmierā notiek kustība? Tur mēs redzam aizvien jaunus uzvārdus. Smiltenes novadam citādā ziņā uzplaukstot, kāpēc medicīna jāpalaiž uz izmiršanu?
