Šonedēļ ir uzsākta Ausekļa ielas labās puses ietves rekonstrukcija, tiesa, ne tādā un tik lepnā veidā, kā pilsētnieki gaidīja, taču turpmāk, visticamāk, iedzīvotāju kustība notiks tikai pa šo vienu ietvi.
Šonedēļ ir uzsākta Ausekļa ielas labās puses ietves rekonstrukcija, tiesa, ne tādā un tik lepnā veidā, kā pilsētnieki gaidīja, taču turpmāk, visticamāk, iedzīvotāju kustība notiks tikai pa šo vienu ietvi.
“Diemžēl sākotnējo ieceri par ietves bruģēšanu neizdevās īstenot. Bija jāizšķiras par vairākiem variantiem, un nācās pieņemt vispragmatiskāko lēmumu – ietves segumu veidot ar asfalta klājumu. Viens no aspektiem ir cena – ja asfaltu paredzētajam posmam spēsim uzklāt par apmēram 25 tūkstošiem latu, tad bruģis tam pašam laukumam maksātu gandrīz divas reizes vairāk. Turklāt asfalta programmā, visticamāk, izdosies iekļaut arī mikrorajona ceļu sakārtošanu, kuri nav atjaunoti pēc jaunās siltumtrases iekārtošanas,” skaidro Valkas domes izpilddirektors Valdis Rogainis. Viņš piebilst, ka jādomā arī par šīs ietves kopšanu ziemā, un ir skaidrs, ka asfalta klājuma kopšana ir lētāka un ērtāka.
Projekta konkursā piedalījās četras firmas, un uzvarēja “Indrāni V”. Diemžēl vasarā visā Latvijā ir problēmas ar betonizstrādājumu, šajā gadījumā – ietves apmaļu nopirkšanu, taču tas ir atrisināts. V. Rogainis apgalvo, ka par atvēlēto naudu centīsies izdarīt maksimāli daudz un pagaidām nepieskarsies tiem posmiem, kas tieši skar citus projektus, piemēram, Pedeles tilta rekonstrukciju. Ātrāk vai vēlāk tilts noteikti jāremontē. Arī upes krastā esošās mājas īpašniekam ir savi plāni attiecībā uz ietves izveidi. Ausekļa ielas faktiskā rekonstrukcija sākas no Smilšu ielas un turpināsies tik tālu, cik vien atļaus projekta līdzekļi.
Ielas otras puses ietvi, kā jau bija ziņots, pagaidām neatjaunos. Darbus uzsāks tikai pēc tam, kad savienos Valkas centra un Rūjienas ielas katlumājas. Siltumtrases caurules ir ieliktas zem ielas kreisās puses ietves. Aptaujātie garāmgājēji bija nedaudz vīlušies, ka turpmāk nevarēs pastaigāties pa bruģi, taču ir apmierināti, ka tik daudzus gadus, tostarp arī “Ziemeļlatvijas”slejās diskutētais jautājums, kāpēc labiekārtošana skar tikai pilsētas centrālo daļu, ir izkustējies no nāves punkta. Jaunā ietve mazinās šķēršļus arī invalīdu nokļūšanai uz poliklīniku. Darbi solīti tādā kvalitātē, lai turpmākajos piecos gados, kā to prasa ES direktīvas, nebūtu nepieciešami nekādi ietves remonti. Par citiem nule uzsāktajiem pilsētas labiekārtošanas darbiem lasiet “Ziemeļlatvijas” nākamos numuros.
