Ir tāda akcija “LV100 Dižošanās”, kas turpina Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai un tā kopīgi paveikt nozīmīgas lietas. Piemēram, tagad ikviens aicināts doties dabā palīdzēt atrast vēl neapzinātos Latvijas dižkokus.
Var jau darīt visu ko, ja ir brīvs laiks, un pati par sevi tāda dižkoku apzināšana nav peļama lieta. Ne velti pirms vairāk nekā 40 gadiem dzejnieks Imants Ziedonis kopā ar domubiedriem ķērās pie Latvijas dižkoku atbrīvošanas. Vides draugi (LTV raidījums “Vides fakti”) secinājuši, ka arī mūsdienās lielajiem, vecajiem kokiem neklājas viegli – vecās lauku mājas pamestas, ganības aizaugušas, jaunie koki, kas saaug apkārt, traucē ozoliem attīstīties.
Taču kāpēc es par to? Žurnālista profesijā nākas satikt daudz cilvēku, būt daudzās vietas. Kad mani sāk kaitināt valsts mērogā pompozi pasniegtie un ieteiktie veidi, kā sagaidīt un nosvinēt mūsu valsts simtgadi, tad priecājos par cilvēkiem, kuri gadiem ilgi bez skaļas reklāmas dāvina Latvijai savu darbu – skaisti un gaumīgi iekopj savas sētas un pagalmus, uzstāda tur karoga mastu un uzvelk Latvijas karogu, apsēj laukus, uzplēš ar krūmiem un pat ar mežu aizaugušo zemi, sagatavojot vietu jauniem sējumiem, un tā tālāk un tamlīdzīgi.
Protams, viņi jau to vispirms dara sevis dēļ, – lai pašiem būtu patīkamāk dzīvot savās mājās, lai gūtu ienākumus no lauksaimniecības un tā tālāk. Taču frāze “Latvija sākas ar Tevi!” nav banāla. Kādi esam mēs paši, tāda ir mūsu valsts, un mūsu valsts nebūt nav tikai 100 Saeimas deputāti, valdība un viņu saimnieki (valsts trīs pamatpazīmes ir teritorija, iedzīvotāji, suverēna vara). Un mūsdienu kontrastu Latvijā tādu mājvietu vietā, kas nošņurkušas nabadzībā vai saimnieku slinkumā, gribas redzēt arvien vairāku tādu māju, kuras ir kā krāšņas puķes.
Pirms ķerties klāt dižiem darbiem Latvijas labā, sākt vispirms vēlams ar sevi – ar savu māju, ar sevi pašu un savu ģimeni, audzināt savus bērnus par labiem, strādīgiem cilvēkiem, atbildēt par saviem mājdzīvniekiem, lai no viņiem neveidotos bezpajumtnieku kolonijas, godprātīgi, nevis pa roku galam vai “gumiju stiepjot”, padarīt savu tiešo algoto darbu. Baltu galdautu vispirms uzklāt savās mājas, un tikai pēc tam publiskās vietās.
