Renārs Skalbergs, veselīga, aktīva dzīvesveida piekritējs:
– Noteikti skatīšos atklāšanu, centīšos sekot līdzi Latvijas sportistiem. Vairāk interesē šosejas riteņbraukšana un BMX.
Žēl, ka uz Olimpiskajām spēlēm netika mūsu riteņbraucējs Gatis Smukulis. Gribēšu redzēt, vai trase ir tik smaga, ka Smukulim tur nav izredžu, kā izteicās Igo Japiņš. Pats biju nepatīkami pārsteigts, ka viņš netika, jo biju klāt un redzēju, cik smaga bija trase Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā. Ļoti labi atceros, kādi todien bija laikapstākļi. Uzskatu, ka Smukulis bija pelnījis braukt uz Rio.
Ja runā par BMX sportistu Māri Štrombergu, tad varu tikai apbrīnot to komandas darbu. Lai izcīnītu divas zelta medaļas, tas ir ārkārtīgi smags darbs plus veiksme. Bet veicas tikai tiem, kuri daudz un smagi strādā.
Elmārs Smukulis, Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieka, riteņbraucēja Gata Smukuļa tēvs:- Protams, sekošu līdzi Olimpiskajām spēlēm. Atklāšanas parādi, kas pēc Latvijas laika sanāk naktī, laikam noskatīšos atkārtojumā. Miegs svarīgāks. Ja runājam par Gati, uzskatu, ka uz Olimpiādi bija jābrauc Aleksejam Saramotinam un Gatim, Toms Skujiņš varēja pagaidīt. Nolikums tika izmainīts. Kā ir būt pasaules klases sportista tēvam? Sākumā sajūtas bija citādākas, lielāks saviļņojums, ar gadiem pie tā pierodi. Tagad to uztveru kā Gata darbu. Katram jādara savs darbs un jāpelna iztika. Visi nevar būt sportisti, tāpat kā visi nevar būt žurnālisti. Jādara tas, kas padodas labāk. Gatis ar riteņbraukšanu sāka nodarboties 2. klasītē, līdz tam gāja tautiskajās dejās, bijām pat uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Bet lielie zēni pa ceļam uz dejošanu no Cērtenes uz Smilteni Gati abižoja. Tad viņš pateica, ka vairāk nedejos. Tā nokļuvām pie trenera Jāņa Akmentiņa. Jebkuram sportistam ir jātiecas pēc augstākiem mērķiem. Kas tas par karavīru, kurš negrib būt ģenerālis?
Aivars Grinbergs, Beverīnas novada sporta pasākumu organizators:- Man ir grūti pateikt, vai sekošu līdzi Rio Olimpiskajām spēlēm, jo vakar kopā ar sporta skolotāju Juri Bērziņu izlidojām uz Gruziju. Tur divas ar pusi nedēļas abi brauksim ar velosipēdiem pa kalniem. Kā es smejos, sports ir mana jaunības mīlestība un vecumdienu vājība. Olimpiskās spēles sākas 5. un beidzas 21. augustā, mēs aizbraucām 4. un atgriežamies mājās 20. augustā. Tas ir vismuļķīgākais, jo Olimpiskajām spēlēm sekoju līdzi kopš 1968. gada, kad šķēpmetējs Jānis Lūsis Mehiko kļuva par olimpisko čempionu. Kādreiz man vairāk interesēja futbols, bet tagad tā ir peldēšana, vieglatlētika, airēšana un riteņbraukšana. Grūti spriest par medaļām latviešiem Rio, jo parasti pārsteidz tie, no kuriem vismazāk gaidi. Ja mums būs trešais zelts BMX, tas būtu īsts varoņdarbs. Ceru, ka mums te, Gruzijā, būs iespēja vismaz kaut ko redzēt no Olimpiskajām spēlēm. Gribētos, ka mūsu sportistiem izdotos atvest mājās kādu medaļu. Ļoti žēl, ka Smiltenes meitene, šķēpmetēja Līna Mūze neaizbrauca uz Rio traumas dēļ. Lai viņai izdodas kārtīgi atveseļoties!
