Šovasar Brāļu kapu komitejas darbinieki un kustības «Leģendas meklēšana» dalībnieki Zvārtavas pagastā renovēja padomju Brāļu kapus, kuri pēdējos 10 gados bija aizauguši, bet no akmeņiem uzcelto piemiņas ansambli sabojājis laika zobs.
Šovasar Brāļu kapu komitejas darbinieki un kustības “Leģendas meklēšana” dalībnieki Zvārtavas pagastā renovēja padomju Brāļu kapus, kuri pēdējos 10 gados bija aizauguši, bet no akmeņiem uzcelto piemiņas ansambli sabojājis laika zobs.
Zvārtavas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede ir iepriecināts, ka minētā komiteja piemiņas vietu nolēmusi atjaunot, jo pagasta pašvaldībai tādam pasākumam trūkst naudas. “Kādreiz šie kapi bija sakopti. Padomju gados tur notika piemiņas mītiņi, bet laika gaitā šo vietu aizmirsa un tā aizauga. Katru vasaru gan pie kapsētas appļaujam zāli, bet lielākus atjaunošanas darbus šaurās rocības dēļ nespējām veikt. Labi, ka tagad šī vieta būs sakārtota,” atzīst R. Priede.
Kapu sakopšanas darbus un pieminekļa renovāciju vadīja Brāļu kapu komitejas darbinieks Tālis Ešmits, kurš ir arī “Leģendas meklēšanas” dalībnieks. T. Ešmits informē, ka pašlaik vēl jāatjauno trīs kapu plāksnes ar apglabāto vārdiem. Tās jau ir aizvestas uz restaurāciju. Viņš skaidro, ka iespēja atjaunot minētos Brāļu kapus radās pēc tam, kad Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam uzdāvināja jauno Latvijas vēstures grāmatu. “Putinam īsti nepatika, ka mūsdienu vēsturnieki Salaspils koncentrācijas nometni nav nosaukuši par nāves nometni. Mūsu prezidente ar Krievijas līderi par šo tēmu parunāja, līdz V. Putins pavaicāja, kāda tā vieta izskatās tagad. Uzzinājis, ka Salaspils memoriālo ansambli vajag atjaunot, viņš apsolīja palīdzēt. Drīz vien Krievija memoriālā ansambļa atjaunošanai piešķīra mērķdotāciju, bet Latvija nolēma, ka šo darbu var veikt pati par saviem līdzekļiem. Tā kā nauda jau bija pārskaitīta, mūsu valdība Krievijas parstāvjiem ieteica to atvēlēt padomju karavīru kapavietu sakopšanai. Nospriedām, ka sakārtojamo kapavietu sarakstā jāiekļauj arī karavīru apbedījumi Zvārtavā. Dokumentos tos sauc par Stepju kapiem. Jau ziemā Brāļu kapu komitejā secinājām, ka šo kapu stāvoklis ir slikts. Līdzekļus ieguvām un strādājām apmēram divas nedēļas. Rūpīgi pārbaudījām arī kritušo vārdu sarakstus, jo organizācija “Leģendas meklēšana” nodarbojas ar nezināmo karavīru kapavietu noskaidrošanu. Katru dienu strādājām no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 21.00 vakarā. Pagasta vara mums palīgā atsūtīja arī sabiedriskajos darbos norīkotos cilvēkus, bet viņi gan tik ilgi nestrādāja. Pieminekļa ansambļa veidojumā bija radies daudz spraugu, tajās bija saaugušas sūnas. Visas plaisas iztīrījām, tajās ar augstspiediena sūkni laižot ūdeni. To mums piegādāja pagasta lēmējvara,” stāsta T. Ešmits.
