Akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētava testa režīmā sākusi no egles un priedes ražot jaunu produktu – augstā temperatūrā termiski apstrādātu koksni (termokoksni).
Tiklīdz drīzumā ekspluatācijā tiks nodota jaunā termokoksnes ražotne, a/s “Stora Enso Latvija” pirmā Latvijā sāks šo produktu ražot rūpnieciski tik lielā apjomā. Plānotā jauda projekta pirmajā kārtā ir 10 tūkstoši kubikmetru termokoksnes gadā.
Koksnei – jaunas īpašībasTermiski apstrādāta koksne gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē ir nišas produkts, jo tā ražošanā jāiegulda lielas investīcijas un produkts attiecīgi ir dārgs, uzsver a/s “Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. A/s “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētavā īstenotā projekta kopējās plānotas izmaksas pirmajā kārtā ir orientējoši trīs miljoni eiro. Ir uzstādītas divas kaltes, uzcelta liela noliktava, izbūvēta ražotnes infrastruktūra, tai skaitā asfaltēts laukums un jauni siltumapgādes tīkli, un veikti citi līdzekļu ieguldījumi. Termokoksnes apstrādei ir nepieciešama augsta temperatūra (170-220° C), tādēļ uzņēmums vajadzīgā karstuma sasniegšanai papildu savas katlumājas resursiem izmantos gāzi. Vispirms koksni žāvē augstā temperatūrā, to paaugstinot, tad intensīvi termiski apstrādā. Noslēdzošais process ir atdzesēšana un mitruma kondicionēšana.Jaunā produkta ražošana Launkalnes kokzāģētavā ir Somijas un Zviedrijas kokapstrādes koncerna “Stora Enso” vadības lēmums. “No visiem “Stora Enso” grupas uzņēmumiem termiski apstrādātu koksni līdz šim ražoja tikai Somijā. Tagad esam izvēlēti arī mēs, vadoties gan no izejmateriālu pieejamības, gan citiem apsvērumiem. Palīdzēja arī tas, ka pagājušajā gadā saņēmām uzņēmuma ienākuma atlaidi (UIN),” uzsver U. Deisons. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Latvijas valdība 2013. gadā nolēma piemērot UIN atlaidi 1,1 miljona latu (1,6 miljoni eiro) apmērā a/s “Stora Enso Latvija” par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Atlaide var tikt piemērota tikai pēc termokoksnes ražošanas projekta abu kārtu īstenošanas.Tie pircēji, kuri izvēlas termokoksni, neraugoties uz produkta cenu, novērtē šādi apstrādātas koksnes īpašības. Termiskā apstrāde maina koksnes šūnu uzbūvi, izvadot no tās mitrumu, baktērijas un skābes. Rezultātā palielinās koksnes izturība un imunitāte pret apkārtējās vides iedarbību, un tas tiek panākts bez ķīmisku vielu izmantošanas. Termokoksnes plusi ir arī izmēru stabilitāte, ūdens necaurlaidība, siltumizolācija un vairāki citi faktori, tai skaitā vizuālais izskats, jo termiski apstrādātai koksnei ir skaista, tumši brūna krāsa – “solārija iedegums”.Termokoksni izmanto gan iekšējai, gan āra apdarei: grīdas segumiem, dzīvojamo telpu sienu apšuvumam, saunu, vannas istabu un dušas telpu apdarē, āra terašu un sienu apšuvumam. No termokoksnes gatavo arī dārza mēbeles, saunas (lāvas), durvju un logu izejmateriālus. A/s “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētava termokoksni ražos pārsvarā eksportam, taču pārdos arī vietējā tirgū, ja pēc šā produkta būs pieprasījums.Uzņēmuma pamatprodukcija ir žāvēti zāģmateriāli. 2013. gadā šās produkcijas apjoms bija 170,4 tūkstoši kubikmetru. Rada jaunas darba vietasJaunajā ražotnē – koksnes termiskās apstrādes un tālākās pārstrādes iecirknī – ir radītas 12 jaunas darba vietas. Iecirkni vada smiltenietis Agnis Melderis, līdzšinējais a/s “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētavas ražošanas plānotājs un žāvēšanas iecirkņa vadītājs. Viņam un kolēģiem nākas apgūt termokoksnes ražošanas procesu sākot no nulles, jo tā ir pilnīgi jauna pieredze.“Grūtākais ir informācijas trūkums. Uz vietas nav neviena speciālista ar pieredzi termokoksnes ražošanā, bet mēs paši par šo produktu zinām ļoti maz. Pluss ir tas, ka termokoksni ražo mūsu kolēģi Somijā, tikai ar nedaudz citādāku tehnoloģiju. Viņi jau vairākas reizes ir atbraukuši mūs konsultēt,” piebilst A. Melderis.Jau testa partiju ražošanā pastāvīgi tiek kontrolēta termokoksnes kvalitāte un ņemti produkta paraugi analīzei.Par atbalstu jaunā termokoksnes ražošanas projekta ieviešanā U. Deisons teic lielu paldies Smiltenes novada domei, kas nākusi pretī Launkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam grozījumu ierosināšanā un izstrādē. “Kad sākām plānot jauno ražotni, izrādījās, ka pagasta plānojuma grafiskā daļa nesakrīt ar tekstuālo. Novada dome nāca pretī un atrada risinājumu, lai projekta īstenošanu varētu uzsākt plānotajā laikā,” piebilst U. Deisons.
