Kopš šodienas bagātiem cilvēkiem jādodas vai citādi jāsazinās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai deklarētu savu mantisko stāvokli. Kas tad ir bagāts cilvēks? To formulējusi Latvijas valdība un pieņēmusi Saeima, nosakot, kādos gadījumos nepieciešama sākumdeklarēšana jeb tā sauktā “nulles deklarācija”.
Mantiskais stāvoklis nav jādeklarē tiem, kuru rocība nesniedz 10 tūkstošus latu un kuriem nav īpašumu ārzemēs, kā arī tiem, kuru īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortehnikas reģistrā, un citu publiski pieejamo reģistru datu bāzēs.Likums vērsts nākotneiIeguvums no jaunā likuma ir tas, ka cilvēkus, kuri legalizēs iepriekš nedeklarētos ienākumus, atbrīvos no administratīvās un kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas par deklarācijā norādīto summu. Ja cilvēks būs deklarējis iepriekš nedeklarētos ienākumus, tiem tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15 procentu apmērā. Savā ziņā tā ir svītras pavilkšana zem bijušā un šis likums ir vērsts uz nākotni. Tas nekādā ziņā nav orientēts uz cilvēku sodīšanu.Taču, ja persona, kurai tas jādara, nebūs iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, nebūs ievērojusi deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību vai arī deklarācijā apzināti būs norādījusi nepatiesas ziņas, tai varēs piemērot naudas sodu līdz 250 latiem. Savukārt, ja persona līdz 1. jūnijam pulksten 24 nebūs ieskaitījusi likumā noteikto skaidrās naudas apjomu bankā, sods paredzēts līdz 500 latiem.Vienreizējs pasākumsDeklarācijas var iesniegt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu. Mantiskā legalizācija ir vienreizējs pasākums, un tā neparedz “nulles deklarāciju” iesniegšanu turpmākajos gados. Sākumdeklarēšana neattiecas uz valsts amatpersonām, kas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ikgadējo deklarāciju, taču arī šīm personām ir saistošs nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē. Visus radušos jautājumus saistībā ar “nulles deklarāciju” iedzīvotāji var noskaidrot, zvanot uz VID Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 1898. Detalizēta informācija atrodama Finanšu ministrijas un VID mājaslapās, kur ir nepieciešamās veidlapas.Mantiskā situācija jādeklarēMantiskais stāvoklis jādeklarē, ja persona Zemesgrāmatā nav nostiprinājusi īpašumtiesības uz Latvijā vai ārvalstīs iegādātu nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Fiziskām personām jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Piemēram, cilvēkam, kuram kredītā iegādāts dzīvoklis un deklarācijas iesniegšanas brīdī viņam ir nenokārtotas parādsaistības virs šīs summas, atlikusī bankai atmaksājamā summa būs jādeklarē neatkarīgi no tā, ka Zemesgrāmatā ir atzīme par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu ar kredītu, jo valsts nezina, cik daudz no summas cilvēks jau ir atmaksājis un cik vēl ir parādā. Jādeklarē arī cits īpašums, piemēram, mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskata, pārsniedz likumā noteikto summu. Šos priekšmetus cilvēks var deklarēt brīvprātīgi, taču Finanšu ministrija aicina to darīt, lai nākotnē, iespējams, nesarežģītu attiecības ar valsts institūcijām.Par nepieciešamību ieviest “nulles deklarāciju” politiķi Latvijā spriež jau aptuveni desmit gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008. gadā, kad Aigara Kalvīša valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ. Jāpiebilst, ka Igaunijā šo likumu pieņēma 1993. gadā, bet Lietuvā gadu vēlāk. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stājas spēkā šodien, 1. martā. Kā vēl vakar televīzijas intervijā LNT sacīja premjers Valdis Dombrovskis, labāk vēlāk, nekā nekad, un šis pasākums ļaus salīdzināt daudzu personu ienākumus ar viņu izdevumiem.
