Svētku nekad nevar būt par daudz, domā pasākuma organizatori. Savukārt apmeklētājiem šķiet, ka šoreiz smilteniešiem bija grūti konkurēt ar Cēsu astoņsimtgadesgades pasākumu klāstu. Aizvadīti kārtējie Smiltenes pilsētas svētki.
Svētku nekad nevar būt par daudz, domā pasākuma organizatori. Savukārt apmeklētājiem šķiet, ka šoreiz smilteniešiem bija grūti konkurēt ar Cēsu astoņsimtgadesgades pasākumu klāstu.
Aizvadīti kārtējie Smiltenes pilsētas svētki. Šogad, kā ierasts, to norises laiks tika saskaņots ar kapu svēkiem, kad pilsētā viesojas bijušie smiltenieši un pie radiem ciemoties atbrauc tālāki viesi.
“Svētki smilteniešiem noteikti ir vajadzīgi, jo to nekad nevar būt par daudz,” uzsver Smiltenes kultūras un sporta centra vadītāja Gunita Ozoliņa. Viņa domā, ka šajā stresainajā laikā cilvēkiem pietrūkst svētku pozitīvo emociju. Nemitīgā skrējienā un ikdienā viņi nereti kļūst ciniski. Tieši tāpēc svētki ir jārīko, un vienalga, vai smiltenieši tos svin savā pilsētā vai dodas viesos pie cēsniekiem. Ne visiem ir iespēja aizbraukt uz kaimiņu rajonu, tāpēc viņi varēja atpūsties savā pilsētā. “Pilsētas svētki bija lieliska iespēja satikties ar draugiem, jo kapu svētku laikā Smiltenē ierodas arī tie, kas citkārt līdz savai dzimtajai pilsētai neatbrauc,” saka G. Ozoliņa.
“Ir labi, ka vispār kaut kas notiek, ka cilvēki kaut ko organizē,” vērtē “Ziemeļlatvijas” uzrunātā pasākuma apmeklētāja. Vēl kāda ģimene atzīst, ka svētkiem nav ne vainas, tomēr vairāk vajadzējis padomāt par izklaidi bērniem. Ne visi var atļauties maksas izklaidi, tāpēc varēja būt arī kādas vienkāršas bezmaksas atrakcijas, kas svētkiem piešķirtu kņadu, jo bērni ir visatsaucīgākā publika.
Savukārt vīrietis, kurš teicās ieradies no tuvējā pagasta, secina, ka Cēsīs svētki noteikti esot interesantāki un daudz kuplāk apmeklēti. “Kad Smiltenei būs 800, tad svinēsim pa īstam,” novēl Juris.
Pilsētas svētku programma bija salīdzinoši daudzpusīga, un kādu sev interesējošu akcentu varēja gūt ikviens. Vienlaikus ar kultūras aktivitātēm notika sporta sacensības. Skanēja kora dziesmas, džezs un šlāgeri. Kā vienmēr skatītāju mīlēta un aplausiem lutināta uzstājās “Ieviņa”. Alus cienītāji varēja izmēģināt, kurš ātrāk spēj iztukšot bairīša kausu vai ilgāk cilāt alus mučeli. Tirdziņā piedāvāja medu, maizi, ziedus un rotaslietas. Kas vēlējās aizbēgt no kņadas, varēja doties pie amatniekiem un rokdarbniecēm, lai izzinātu knifiņus, ar kuru palīdzību top cimdi, zeķes, audumi, ķipīši un mucas. Visam pa vidu īstu lērumu taisīja Smiltenes Ķencis, kurš šajos svētkos bija nolēmis sev nolūkot otru pusīti. “Ar tik glītu augumu kā domes sekretārītei un tik punktīgu kā galvenā grāmatvede,” savas vēlmes sirdsdāmas izvēlē klāstīja Ķencis.
Svētkos Smiltenē viesojās ciemiņi — koris no Pinkaras pilsētas Itālijā. Itāļus esot bijis grūti pārliecināt, ka deju uzvedumā “Sērkociņu pārdevēja” uz skatuves nav profesionāli dejotāji, bet gan mūsu pašu Smiltenes bērni. “Pilsētas svētki iedzīvotājiem dod pleca sajūtu, šī tradīcija ir jāturpina,” ieteikuši viesi.
Šoreiz svētkos nebija iepriekšsolītās izklaides — lēkāšanas uz batuta. Diemžēl ne vienmēr var paļauties uz solījumiem, un organizatori vēl līdz šim nav sagaidījuši kaut atvainošanos pa tālruni. Firma, kas apsolīja ierasties, vienkārši neatbrauca.
Smiltenē nevarēja ierasties arī modeļu aģentūras “Natalie” pārstāvji.
