Nākamnedēļ Valkā sāksies kursi tiem zemes īpašniekiem, kuri nolēmuši nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, bet otrdien uz semināru pulcējās saimnieki, kuri šajā jomā darbojas vismaz divus gadus.
Nākamnedēļ Valkā sāksies kursi tiem zemes īpašniekiem, kuri nolēmuši nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, bet otrdien uz semināru pulcējās saimnieki, kuri šajā jomā darbojas vismaz divus gadus.
Viņi vēlējās uzzināt jaunākās aktualitātes nozarē, kā arī informēt nodarbību vadītāju bioloģiskās lauksaimniecības novērtēšanas ekspertu Raimondu Jansonu par problēmām, ar kurām darbā iznācis saskarties.
Bioloģiskās lauksaimniecības noteikumos minēts, ka platībās visām iztekām jābūt attīrītām drenu sistēmām un sakārtotām. Daži saimnieki gan ieminējās, ka nereti grūti atrast izteku vietu, jo drenu sistēmas zemē ir liktas pirms daudziem gadiem, dažviet tās vairs neder ekspluatācijai. Ir gadījumi, kad pat pēc izteku attīrīšanas ūdens neplūst projām. R. Jansons norādīja, ka bieži zemnieki aizmirst rūpīgi iztīrīt novadgrāvjus, tādēļ pie iztekām uzkrājas ūdens. Vēl daži vēlējās noskaidrot, vai saimniecībā drīkst nodarboties gan ar bioloģisko, gan ar moderno lauksaimniecību, izmantojot modernās tehnoloģijas. R. Jansons paskaidroja, ka tā saimniekot ir atļauts, tikai nedrīkst abās jomās audzēt vienādas agrokultūras. “Ja, piemēram, tā ir lopkopība, kurā ieviesta saimniekošana gan ar, gan bez bioloģiskajām metodēm, tad kopt ar dažādām metodēm nedrīkst vienas sugas mājlopus,” saka R. Jansons.
Daži saimnieki interesējās, vai ganībās drīkst atstāt nedaudz krūmu vai kādu koku, zem kura mājdzīvnieki vasaras karstumā var atvēsināties. Pagaidām attiecīgās jomas prasībās par to precīzu norādījumu nav. R. Jansons tam piekrita, minot, ka gluži bez neviena krūma ganības nevar atstāt. “Bioloģiskajā lauksaimniecībā var darboties, ja ir ieinteresētība. Tad ir uzņēmība izstrādāt pareizu augu sekas plānojumu, nokārtot visu pārējo, lai būtu ievērotas prasības,” saka R. Jansons.
Semināra dalībniece Inese Pētersone atzīst, ka tādās pārrunās var daudz ko uzzināt ne tikai no pasniedzējiem, bet arī no citiem saimniekiem, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. “Es audzēju gaļas liellopus un zemenes. To dara vairāki saimnieki. Satiekoties vienmēr uzzinu kaut ko jaunu, ko kāds zemnieks savā saimniecībā ir izmēģinājis. Vēl gan gaļu nav izdevies realizēt kā bioloģisku produktu. To varētu, vedot gaļas mājlopus uz Zaubi, kur atrodas bioloģiskā kautuve, bet tas man dārgi maksātu un nebūtu izdevīgi. Domāju, ka pirmos ienākumus gūšu par izaudzētajām zemenēm. Piekrītu, ka īsti rentabla bioloģiskā lauksaimniecība kļūs nākotnē,” saka I. Pētersone.
