Vairāk vēl kā tēvu sētu
Un kā ievas ziedonī
Mīliet tautas garu svētu!…
Atis Ķēniņš
Bez liela, nezūdoša mērķa to nevarēsim. Šim mērķim un ceļa rādītājam jābūt iekšā katra cilvēka būtībā. Dzīvē kā purva miglā varam noklīst un apmaldīties. Jābūt kaut kam nemainīgam, kā atrast ceļu un smelties spēkus. Ceļa grūtībās nākas nomest visu lieko, kaut ļoti patīkamo. Jāatjauno stiga, pieeja veselīgam, dabas dotam ceļa rādītājam – saules pulkstenim. Tas ir dots mums katram – neredzams, nemainīgs, iekšējs un mūžīgs. To atmest var tikai mūsu muļķība vai sveši, savtīgi mērķi. Tas nosaka mūsu darbus, uzvedību un visu dzīvi. Dzīves laikā citi vai paši varam sevi sabojāt. Saules pulkstenis nav sabojājams. Tas ir mūžīgs. No tā ceļa varam tikai noklīst, ja paši esam fiziski vai garīgi cietuši, sabojāti, tad gan mums pulkstenis vairs nav redzams un dzīvē pieļaujam kļūdas un pieredzam maldus. Visa mūsu pašu, bērnu un tautas dzīve noris pēc noteikta ritma un likumiem. Šos likumus, ko norāda mūsu katra iekšējais saules pulkstenis, var aizsegt mūsu muļķība vai sveši mērķi. Tas nozīmē, ka esam kļuvuši garā kurli un akli, pārņemti ar kādu ļaunumu. Mūsu senie tēvi nelietoja vārdu “slikts”. Tēvs dēlam sacīja: “Tu rīkojies muļķīgi!” Muļķīgums nozīmēja ļaunumu. Mūsu iekšējais saules pulkstenis vienmēr paliek nemainīgs. Izmainīties varam tikai paši, kļūdami garīgi kurli un akli. Tad sākam dzīvot ar paša vai citu izgudrotām patiesībām. Savu saules pulksteni aizstājam ar ārēju, viegli redzamu, nedzīvu, lielu, taustāmu torņa vai galda pulksteni. Pat varenā torņa pulksteņa smalkajos zobratos var ielīst godkārība, viltīga muļķa muša, un tikt saspiesta. Pulkstenis apstājas. Tad tur sāk zirnekļi ievilkt tīklus un saviešas peles. Cilvēka izgudrojumi ir nedroši. Zaudējot iespēju savu saules pulksteni vērot, cilvēki kļūst nevarīgi, piedzīvo apjukumu un paši aiziet bojā. Saules pulkstenis dod mums īstu gudrību un spēju izdzīvot lielā postā un zaudējumos.
Pēc saules pulksteņa dzīvoja mūsu senči. Tas lika svētdienās pie tēva un mātes pulcēties tālās darba gaitās izklīdinātiem bērniem. Tad ģimenes prieki un nedienas kļuva visu prieki un bēdas. Pēc sava saules pulksteņa arī sētas gailis nekļūdīgi modināja cilvēkus darbam un izdzenāja nakts mošķus. Tas pats saules pulkstenis apdullinātam mūsdienīguma izpratējam neļāva likt kājas uz galda, kas citiem svēts. Nesabojātam cilvēkam, saules pulksteņa nēsātājam, nekad nebūs jāprāto – kas ir ētika, kas ir morāle, īsta gudrība un daudz kas cits, bez kā cilvēks nevar būt cilvēks. Saules pulksteņa nēsātājs vienmēr atšķirs, kas ir labs, kas ļauns, muļķība. Tikai tie cilvēki, kuri šodienas notikumu putekļos garīgo pulksteni zaudējuši, citu mudināti, var “svarīgi” spriedelēt – vai Latgale un latgalieši ir patiesa daļa no Latvijas valsts un tautas. Šādi pamazām uzspiestie prātojumi līdzinās divu zaķu strīdam Alberta Kronenberga grāmatā “Spunguļmuižas gada tirgus” par to, kura pīpei garāks kāts. Tādā pašā vērtībā ir līdzīgi prātojumi par 6. un 9. maija svinēšanu, par to, kas bija latviešu sarkanarmieši un kas – leģionāri. Tagad redzam, ka vienīgi savā labā to visu radīja sveši, nelietīgi spēki. To panāca ar mūsu garīgo kurlumu un aklumu pret savu saules pulksteni. Visu to veicināja un piespieda tā rīkoties slepenās rokas darbošanās.
Tagad jau sen mums ir iespēja pacelt savu sarkanbaltsarkano karogu un pulcināt tos, kuriem mūsu karogs ir aicinājums. Nē! Ne tikai pulcēties, bet nostāties plecu pie pleca visiem vienādi ar skatu pret gaismu. Tā pulcēties nekad nav bijusi kļūda. Tad vienmēr atklājas reizēm aizklātais saules pulkstenis. Lai mēs nekad nenomaldītos ceļā uz pulcēšanos, palūkosimies savu mazo bērnu gaišajās, skaidrajās acīs, kur kļūst redzams un mūs uzrunā mūsu saules pulkstenis. Mūsu iekšējā saules pulksteņa atgādinājums būs labi pārdomāts un ierīkots astronomiskais saules pulkstenis Latvijas augstākajā, teiksmainajā vietā – Gaiziņa kalnā. Ja bērni un jaunieši kopā ar pieaugušajiem palīdzēs ierīkot un kopt šo vietu, tad tas būs arī viņu saules pulkstenis. Tas gan vasarā, gan ziemā rādīs, kad ir dienas vidus, stundu iedalījumus, gadus, desmitgades un gadu simtus. Mūsu saules pulkstenis liek aizstāvēt un neļaut iznīcināt to vērtīgo, labo un skaisto, ko esam radījuši. Saules pulkstenis liek būt kopā, pulcēties ap Latvijas karogu, aizstāvēt sevi kopīgam darbam un neļaut sabojāt mūsu bērnus un jaunatni.
