Smiltenes novada pašvaldība aicina vietējos pārtikas mājražotājus, uzņēmējus, amatniekus un rokdarbniekus 24. septembrī piedalīties Apes gadatirgū, sedzot dalības maksu. Šī ir trešā no šogad uzsāktā Igaunijas – Latvijas pārrobežu projekta “Pārrobežu sadarbības veicināšana vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un amatniekiem pierobežā” aktivitātēm, kas dod iespēju vietējiem ne tikai dibināt jaunus kontaktus, gūt pieredzi, bet arī realizēt savu produkciju plašākā mērogā. Tomēr joprojām potenciālie dalībnieki ir visai kūtri.
“Projekta mērķis ir atdzīvināt un stiprināt pārrobežu uzņēmējdarbību, īstenojot virkni dažādu pasākumu, kas veicinās sadarbības un biznesa attiecību veidošanu starp Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem. Projektā paredzētie pasākumi ietver gan pieredzes apmaiņas braucienus, gan kopīgas tikšanās, mācību ekskursijas un seminārus, gan kopīgas izstādes, gadatirgus,” saka Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Zelma Mičule.
Projekts iesākās martā, kad konkrētā mērķauditorija tika aicināta piedalīties seminārā. Nākamās aktivitātes saistījās ar dalību gadatirgos Igaunijā. Z. Mičule atklāj, ka vietējo mājražotāju, uzņēmēju un amatnieku atsaucība pagaidām nav liela. Iespēju atbalstīt dalībniekus ir vairāk kā pašu interesentu.
“Šodien saņēmām uzaicinājumu piedalīties gadatirgū Apē. Jau pēc piecām minūtēm nosūtījām apstiprinājumu, ka mēs brauksim. Arī iepriekš izmantojām iespēju, kad piedāvāja braukt uz gadatirgu Vastselīnā Igaunijā. Super! Lai tikai ir šādas iespējas, esam gatavi pat nakts vidū uz ko tādu parakstīties. Kādi ir ieguvumi? Viens ir tas, ka vari realizēt savu produkciju, bet ir jāredz arī kaut kas vairāk kā tikai ierastā vide. Igaunija ir viena no tām vietām, kas gadiem interesē. Mums tur dzīvo paziņas, ar ko sadarbojamies, bet šāda iespēja piedalīties gadatirgū bija pirmo reizi. Katrai valstij ir sava specifika, pircēju paradumi, ko var redzēt, tikai esot uz vietas. Piemēram, ja mēs medu lejam litra spainīšos un uzskatām to par normu, tad Igaunijā standarts ir kilograms. Tās ir būtiskas nianses,” stāsta Valdis Paeglis, kurš nodarbojas ar biškopību.
V. Paeglis atklāj, ka liels atspaids braucienā uz Igauniju bija tas, ka pašvaldība projekta ietvaros sedza dalības maksu, maltīti un naktsmītnes. Vaicāts, kāpēc, viņaprāt, šo iespēju ne visi izmanto, V. Paeglis atbild: “Daudzi varbūt nemaz nezina par to un, ja uzzina, tad domā, ka tas nav priekš viņiem. Uzskatu, ka ir vismaz jāizmēģina, lai pēc tam izvērtētu lietderīgumu.”
Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” (TLMS) vadītāja Liene Strazdiņa piedalījās divās no projekta piedāvātajām aktivitātēm un jau plāno jauniegūto pieredzi Igaunijā īstenot gadatirgū Smiltenē. “Lai cik interesanti tas neliktos, bet dalība projektā ļauj iepazīt ne tikai pārrobežā dzīvojošos, bet izveidot labas attiecības ar Smiltenes novada amatniekiem. Šis ir labs veids, kā iepazīties un sadraudzēties pašiem, jo ikdienā katrs ir vairāk par sevi. Apmeklējot gadatirgu Vastselīnā, pārliecinājos, ka dažas lietas amatnieki dara pavisam citādāk, ko mēs Latvijā neesam pat iedomājušies. Piemēram, Latvijā uzņēmēji uz tirgu dodas, lai pārdotu savu saražoto preci vai produktus. Tur ievēroju, ka viņi piedalās, lai sevi reklamētu, dala vizītkartes un stāsta par savu produkciju. Tad nu esam ieplānojuši piedalīties Smiltenes gadatirgū, nevis lai notirgotu TLMS dalībnieču izstrādājumus, bet lai tirgotu sevi (studiju – red.) kā vietu, ko apmeklēt. Tas ir pavisam cits skatījums,” stāsta TLMS “Smiltene” vadītāja L. Strazdiņa.
Par iespēju piedalīties gadatirgū Apē projekta ietvaros var interesēties, zvanot uz 64707575 vai rakstot e-pastu projekta aktivitāšu vadītājam, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītājam Modrim Apsītim – [email protected]. Svarīgi zināt, ka pieteikšanās ir līdz 4. septembrim.
