Līdz 11. Saeimas vēlēšanām atlikušas pāris nedēļas, taču daudzi uzrunātie potenciālie vēlētāji neziņā plāta rokas, – paši radījām iespēju tikt pie jaunas valdības un jauniem deputātiem, bet par ko vēlēt, nezinām! Partiju iepriekšējās priekšvēlēšanu programmas līdzinās tukšu salmu kulšanai, kur pelavu vairāk nekā graudu, un atkal tās pētīt vienai daļai vēlētāju vairs nav vēlēšanās.Tā tas diemžēl ir. Vēlētāji Latvijā vairāk skatās uz politiķu sejām un uzticas konkrētiem cilvēkiem, bet mazāk paļaujas uz partiju solījumiem un neiedziļinās to politiskajā piedāvājumā, “Ziemeļlatvijai” atzīst sabiedrības par atklātību “Delna” politikas analītiķe Līga Stafecka.Tam iemesls ir arī fakts, ka partijām savās priekšvēlēšanu programmās patīk izplūst skaistu frāžu pilnos solījumos un pārsvarā nenorādīt ne to, kā un kad solīto īstenos, ne to, kur plānotajiem darbiem ņems naudu. No politiķu redzespunkta skatoties, tāda frāžainība ir gudra rīcība. Vēlētāji nevar viņus piespiest pie sienas un pieprasīt, kur palicis solītais. L. Stafecka tomēr iesaka iedziļināties partiju solījumos, taču piebilst – ir svarīgi, lai partijas norāda reāli izmērāmas lietas, nevis izlīdzas ar pārāk vispārīgiem formulējumiem. Tas arī ļaus vēlētājiem novērtēt partiju priekšvēlēšanu solījumu izpildi, kas pašlaik ir grūti izdarāms.“Līdz šim mēs partiju programmas esam pētījuši pārāk maz, taču tās ir pamats, ko deputātu kandidāti apņēmušies paveikt,” saka “Delnas” politikas analītiķe. “Mums pašiem jāskatās, kādu Latviju gribam redzēt. Mēs nebalsojam par konkrētiem politiķiem, bet par politiku, ko viņi īstenos. Partijām savās programmās skaidri jādeklarē, kādu tās grib ieviest izglītības, pensiju un pabalstu sistēmu, kādu grib izveidot biznesa vides regulējumu un tamlīdzīgi. Tas, kā viņi to darīs, noteiks mūsu dzīves kvalitāti.”Sasparojās pēc prezidenta rīkojumaL. Stafecka arī aicina vēlētājus lasīt priekšvēlēšanu programmas kritiski un neuzķerties uz tā, ko viņi vēlas redzēt jau šodien, piemēram, lielas pensijas vai jaunas ražotnes. “Ir jāspēj skatīties plašāk, vai iespējams šos solījumus ieviest dzīvē.”Vērtējot 10. Saeimu, “Delnas” analītiķi secina, ka tās frakcijas aktīvi sākušas darboties pēc Zatlera rīkojuma nr. 2 par ierosinājumu šo Saeimu atlaist.Lai kopumā izvērtētu 10. Saeimu, tās darbības laiks ir pārāk īss (no 2010. gada 2. novembra, – redakcijas piezīme), saka L. Stafecka. Turklāt “Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība veidoja sarežģītu koalīciju, kurā pastāvēja iekšējā cīņa un, lai šo koalīciju saglābtu, tikuši pārkāpti daudzi principi.Lai informētu vēlētājus, cik aktīvi bijuši 10. Saeimas deputāti, “Delnas” projektu vadītājas asistente Arita Vīksna sagatavojusi pētījumu par Saeimas frakciju iesniegtajiem likumprojektiem (visu tekstu var izlasīt interneta portālāwww.kandidatiuzdelnas.lv). Portāls aplūko, cik un kādus grozījumus ierosinājuši 10. Saeimas deputāti. Visaktīvākie likumprojektu iesniedzēji 10. Saeimas laikā bijusi partiju apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tās deputāti iesnieguši 23 individuāli izstrādātus likumprojektus. Lai gan iesniegto likumprojektu skaits ir relatīvi liels, neviens no VL – TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem šobrīd nav pieņemts.Apvienība ieniegusi likumprojektus, kuri saistīti ar nacionāliem jautājumiem, politisko partiju finansēšanu, prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas procedūrām, tautas nobalošanas procedūrām un citiem jautājumiem. VL – TB/LNNK pārstāvji ierosinājuši arī KNAB darbiniekus pārbaudīt ar melu detektoru jeb poligrāfu, taču šo ieceri Saeima noraidīja. Otrajā lasījumā ir apstiprināts likumprojekts, kas paredz izmaiņas likumā par presi, atklājot patiesos mediju īpašniekus. Turpat ir arī likumprojekts, ko Inese Laizāne, Raivis Dzintars, Imants Parādnieks iesnieguši kopā ar “Vienotības” deputātēm Janīnu Kursīti-Pakuli, Inu Druvieti, Dzintru Hiršu un Silvu Bendrāti, rosinot atcelt darba devēja prasību zināt svešvalodu, stājoties darbā, jo darba pienākumos neietilpst šīs valodas lietošana, kā to šobrīd paredz Darba likums.Opozīcijas frakcijas “Saskaņas centrs” deputāti iesnieguši 14 likumprojektus. Puse no iesniegtajiem likumprojektiem tika noraidīti, pieci ir nodoti izskatīšanai komisijām. SC rosinātās izmaiņas, ka azartspēlēs var piedalīties persona, kura sasniegusi 21 gadu vecumu, atrodas izskatīšanā pirms otrā lasījuma. Kā likumi izsludinātas SC rosinātās izmaiņas zemes reformas pabeigšanai laukos un pilsētās, kā arī privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanā. Taču Saeima noraidījusi likumprojektus, kuri saistīti gan ar pensiju, ienākuma nodokļa jautājumiem, gan zemes reformas un svētku atceres datumiem. SC ierosinājis arī mīkstināt kritērijus pielaidei valsts noslēpumiem, likumā par valsts noslēpumu svītrojot vairākus apakšpunktus.Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti ir iesnieguši 10 likumprojektus, kā arī vēl trīs iniciatīvas, kas izstrādātas kopā ar citu frakciju kolēģiem. Seši no 10 tikai ZZS virzītie grozījumi ir nodoti izskatīšanai komisijām, četri noraidīti pirms nodošanas komisijām, bet visi trīs grozījumi, kuri izstrādāti kopā ar citu frakciju kolēģiem tika noraidīti pirmajā lasījumā. Arī koalīcijas partija visu nevar“Delna” par zīmīgu nosauc sakritību, ka ZZS deputāti likumdošanas iniciatīvu aktīvi sāka izmantot tikai pēc tam, kad Valsts prezidents maija nogalē ierosināja Saeimas atlaišanu. Sākot no 1. jūnija, frakcijas deputāti mēneša laikā izstrādāja un iesniedza 10 likumprojektus. Saeima noraidīja ZZS priekšlikumus par atklātu balsošanu Saeimas vēlēšanās un referendumos, kā arī grozījumiem Satversmē, kas paredz atklātu balsojumu Saeimas balsojumos par Prezidentu, Satversmes tiesas tiesnešiem un citām augstām amatpersonām. Taču ierosinājums grozīt kārtību, kādā ievēl augstākās amatpersonas, nodots atbildīgajai komisijai. Nodots izskatīšanai komisijā arī ierosinājums, kas paredz atļauju likumprojektus Saeimā iesniegt arī pašvaldību domēm. Arī otras valdošās partijas “Vienotība” deputāti iesnieguši 10 likumprojektus, turklāt vēl četri iesniegti kopā ar citu frakciju deputātiem. Puse no 10 iesniegtajiem likumprojektiem ir noraidīti vēl pirms nodošanas komisijām.“Vienotība” sākotnēji nesekmīgi rosinājusi Valsts prezidentu vēlēt atklāti, taču vēlāk, iesniedzot to pašu likumprojektu, panākusi tā tālāku virzību. “Vienotībai” nav izdevies gūt atbalstu stingrāku ierobežojumu partiju finansēšanā noteikšanā un iedzīvotāju iespējā atlaist pašvaldību. Atbalstu Saeimā guvuši centieni atļaut dubultpilsonību, tāpat tālākai izskatīšanai nodots ierosinājums no Satversmes izslēgt deputāta imunitāti attiecībā pret kratīšanu izdarīšanu viņa dzīvesvietā, kā arī grozījumi krimināllikumā un kriminālprocesa likumā, kas paredz nepierādāmi un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas iespēju. “Galvenais iemesls, kāpēc tiek noraidīti likumprojekti, ir tas, ka opozīcija netiek ņemta vērā. Otrkārt, varam runāt par to, cik kvalitatīvi ir izstrādāti šie likumprojekti,” “Ziemeļlatvijai” teic A. Vīksna. “Kas attiecas uz koalīciju, tad ZZS pavisam 51 reizi balsojusi pretēji gan sava koalīcijas partnera “Vienotības”, gan Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem un bloķējusies kopā ar “Saskaņas centru”. To labi redzam piemērā par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā,” piebilst A. Vīksna.
